Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (stājas spēkā 01.01.2017.)

01.09.2016.

Pēc Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas aicinājuma paust viedokļus par Latvijas Republikas Finanšu ministrijas sagatavotiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, LRGA ir saņēmusi no saviem biedriem komentārus saistībā ar ierosinājumu grozīt likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija izsaka pateicību tiem LRGA biedriem, kuri ir nosūtījuši savus komentārus. LRGA īpaši pateicas LRGA sertificētam profesionālam grāmatvedim Kasparam Gūtmanim par palīdzību LRGA Atzinuma par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” sagatavošanā, kurš tika nosūtīts Latvijas Republikas Finanšu ministrijai.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas 29.08.2016. elektroniski pausto lūgumu LRGA biedriem, sniedzam savus kā grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma, kura valdes priekšsēdētājs ir LRGA biedrs, komentārus par plānotajiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Grozījumi).

 

Iepazīstoties ar atsūtīto dokumentu saturu, esam spiesti secināt, ka Grozījumu izstrāde ir notikusi acīmredzami sasteigti, bet paši Grozījumi, diemžēl, ir vērtējami kā nepārdomāti un kopumā neefektīvi. Šos secinājumus pamatojam ar šādiem galvenajiem apsvērumiem:

 

1. Vairākām personām vienlaikus būtu jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) par vieniem un tiem pašiem darījumiem. Jau šobrīd spēkā esošā likuma “Par nodokļiem un nodevām” (turpmāk – Likums) redakcija (turpmāk – Likuma pašreizējā redakcija) paredz, ka kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas minēti Likuma pašreizējās redakcijas 22.² panta 1. daļā, ziņo VID par darījumiem, kas atbilst Likuma pašreizējās redakcijas 22.² panta 3. daļā minētajām aizdomīguma pazīmēm. Ja tiktu pieņemti Grozījumi, tad pienākums ziņot VID par vieniem un tiem pašiem darījumiem būtu vairākām personām vienlaikus: ne vien jau Likuma pašreizējās redakcijas 22.² panta 1. daļā minētajām personām, bet arī ārpakalpojumu grāmatvežiem, nodokļu konsultantiem un citiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – NILLTFNL) subjektiem, kurus saskaņā ar NILLTFNL uzrauga VID (turpmāk – Subjekti).

 

2. Varētu būt masveidā jāziņo VID par ekonomiski pamatotiem un viegli izskaidrojamiem ikdienas darījumiem. Ja tiktu pieņemti Grozījumi, tad Subjekta pienākums būtu ziņot VID par darījumiem, kas atbilstu Likuma pašreizējās redakcijas 22.² panta 3. daļā noteiktajām aizdomīguma pazīmēm (turpmāk – Pazīmes). Saskaņā ar Likuma pašreizējās redakcijas 22.² panta 4. daļas noteikumiem, aizdomīgi darījumi būtu konstatējami saskaņā ar NILLTFNL noteiktajā kārtībā izveidotu iekšējās kontroles sistēmu, kas nozīmē, ka Subjektam it kā būtu iespēja noteikt, kuri tieši darījumi uzskatāmi par aizdomīgiem. Taču, vienlaikus, vairākas Pazīmes ir tik specifiskas, ka Subjektam, ja vien tas nevēlētos pakļaut sevi nepamatotam VID sankciju riskam, faktiski nebūtu iespēju neziņot par šīm Pazīmēm atbilstošajiem darījumiem, kaut gan šie darījumi pēc būtības grāmatveža un klienta izpratnē var nebūt ne aizdomīgi, ne nepamatoti, ne neizskaidrojami.

 

3. Ļoti plaši interpretējami ziņošanas nosacījumi vai neadekvāti augsti ieguldījumi atsevišķu Pazīmju konstatēšanā. Papildus iepriekšējā punktā minētajām Pazīmēm Likuma pašreizējā redakcijā ir arī tādas Pazīmes, kuru konstatēšanai būtu nepieciešams neatbilstoši liels darba, laika un finanšu resursu ieguldījums, ja šīs Pazīmes skatām Likuma pašreizējā redakcijā un esošā regulējuma ietvaros (bez izņēmumiem un papildinājumiem). Šādas Pazīmēs, mūsuprāt, ir vismaz šīs divas:

• nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu (jēdziens “acīmredzama neatbilstoša cena” ir ļoti subjektīvs un tādējādi plaši interpretējams; grāmatvedim, iegrāmatojot darījumu, nav vienkāršu iespēju noteikt, vai darījuma cena ir atbilstoša vai “acīmredzama neatbilstoša”; lai noteiktu cenas atbilstību, būtu nepieciešams eksperta (vērtētāja) atzinums, kas, savukārt, prasītu lielu laika, darba un finanšu resursu ieguldījumu vai nu no grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja, vai nu no klienta puses);
• darījumā izmantots viltots dokuments (līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, arī šajā gadījumā Likuma pašreizējā redakcijā un esošajā regulējumā nav skaidri noteikta mehānisma, kā tieši Subjekts varētu pārliecināties par to, vai katrs dokuments ­– katrs rēķins, katrs čeks un katrs cits dokuments – ir vai nav viltots; ja to gribētu noteikt, būtu veicama katra dokumenta ekspertīze, kas, mūsuprāt, būtu jau absurdi; savukārt, apšaubīt dokumenta patiesumu iespējams gandrīz ikvienā gadījumā, piem., ne klients, ne grāmatvedis, saņemot vai apstrādājot dokumentu, nevar būt pārliecināts, ka otrās puses (piem., piegādātāja darbinieka) paraksts uz dokumenta ir īsts, it īpaši, ja dokuments sūtīts pa pastu vai sagatavots jau pirms izsniegšanas).

 

4. Neskaidras atbildības robežas un neskaidra soda sankciju sistēma. Izskatot Grozījumus un Grozījumu anotāciju, ievērojām, ka Grozījumos un Grozījumu anotācijā minēti atšķirīgi sodu sankciju apmēri (Grozījumos – 5%, Grozījumu anotācijā – 10%), kas, mūsuprāt, ir tikai viens no apstākļiem, kas liecina par sasteigto un nekvalitatīvo šo Grozījumu izstrādi. Savukārt, ņemot vērā, ka sods saskaņā ar Grozījumiem varētu tikt piemērots arī par neziņošanu, ir nepieņemami, ka ziņošanas nosacījumi (Pazīmes) ir tik plaši interpretējami un neskaidri kā tas aprakstīts iepriekšējā punktā.

 

5. Nevienlīdzīgs pienākumu un atbildības apmērs grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem un grāmatvežiem-uzņēmumu darbiniekiem (štata grāmatveži).

 

Grozījumu pieņemšanas iespējamās sekas

 

Grozījumos netiks ieviestas būtiskas izmaiņas un tie tiks pieņemti pēc būtības tādi, kādi tie tiek piedāvāti šobrīd, paredzams, ka ietekme ne vien uz grāmatvedības ārpakalpojumu nozari, bet arī uz valsts pārvaldi un tautsaimniecību kopumā būs negatīva, kas praktiski un jau pārskatāmā nākotnē varētu izpausties vismaz šādos veidos:

• VID masveidā saņems lielu skaitu nelietderīgu ziņojumu, tai skaitā, arī vairākus ziņojumus par vieniem un tiem pašiem darījumiem (neefektīvi izmantots valsts pārvaldes resurss);
• uz grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem būs pārnests neadekvāts administratīvais slogs, kas rezultēsies ar grāmatvedības ārpakalpojumu cenu būtisku palielināšanos un zaudējumiem gan nozarei, gan nozares klientiem (tas pats attiecināms arī uz citiem jaunajiem Subjektiem un to nozarēm);
• zudīs uzņēmēju uzticēšanās grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem (un arī citiem Subjektiem);
• uzņēmēju un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju ieskatā nepamatotu VID sankciju rezultātā, iespējams, tiks uzsāktas daudzas liekas, visām pusēm traucējošas tiesvedības u.c.

 

Kopumā šo Grozījumu pieņemšana, visticamāk, novedīs ne vien pie grāmatvežu profesijas prestiža straujas samazināšanās un grāmatvedības ārpakalpojumu nozares samazināšanās (jo, iespējams, klienti izmaksu pieauguma un ziņošanas risku samazināšanās rezultātā izlems pieņemt algotu grāmatvedi nekā apmaksāt grāmatvedības ārpakalpojumus), bet arī pie uzņēmēju vēl lielākas neuzticēšanās valsts varai. Neuzskatām, ka būtu ļoti pamatoti cerēt, ka ar Grozījumu ieviešanu varētu panākt būtisku pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu vai panākt kaut kādus uzlabojumus tautsaimniecībā un uzņēmējdarbības vidē.

 

Patiesā cieņā un vēlot panākumus darbā,

 

sertificēts grāmatvedis, SIA “Global Way” valdes priekšsēdētājs Kaspars Gūtmanis, 01.09.2016. 

Labdien,

 

nosūtu savus komentārus attiecībā uz likuma projektu “Par nodokļiem un nodevām”.

 

Profesionāls grāmatvedis, arī ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējs, savā darbībā BALSTĀS UN IEVĒRO galvenos LR likumus, kas regulē grāmatvedību – likums “Par grāmatvedību” un “Gada pārskatu likums” un ar tiem saistītajiem (un ne tikai) normatīvajiem aktiem. Šajos likumos, manuprāt, ir noteiktas pietiekoši daudz normas un atbildība , kā jāveic grāmatvedības uzskaite un ko nedrīkst darīt. Turklāt LRGA asociācijas biedriem saistošs ir grāmatvežu ētikas kodekss, kur arī ir noteiktas normas un atbildība grāmatveža darbībai. Manuprāt, tas ir pietiekošs regulējums grāmatveža pienākumu veikšanai.

 

Pilnīgi un pilnībā piekrītu un atbalstu viedokli, ka šādi grozījumi būtiski pasliktinās situāciju grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē, jo, kā jau tika minēts LRGA vēstulē, ārpakalpojumu sniedzēji acīmredzami nebūs spējīgi izpildīt visas prasības, kuras būs uzliktas ar šo nesamērīgo regulējumu.

 

Pirmkārt, ĀRPAKALPOJUMU grāmatvedim būs jākļūst par UZRAUGU un KONTROLIERI saviem klientiem, kaut gan tas nav grāmatvedības kā profesionālās jomas pamatuzdevums, par ko arī tiek sniegts ārpakalpojums. Te varētu ieteikt likumprojekta radītājiem izlasīt kaut vai definīciju vikipēdijā – GRĀMATVEDĪBA ir uzņēmuma saimniecisko operāciju reģistrācija.

 

Otrkārt, ĀRPAKALPOJUMU grāmatvedim būs jākļūst par juristu, lai spētu analizēt un izvērtēt darījuma aizdomīgumu.

 

Un tā varētu turpināt uzskaitījumu, kādi tik pienākumi būs veicami ārpakalpojumu grāmatvedim (bet ne štata grāmatvedim), lai izpildītu šī likuma normas.

 

Diemžēl, pilnīga taisnība ir likumprojekta anotācijā rakstītajam, ka šī likumprojekta Administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu nav iespējams noteikt, jo neapšaubāmi tās būs mežonīgas papildus izmaksas uzņēmējiem-ārpakalpojumu sniedzējiem papildus personāla piesaistei uzraugu, kontrolieru, juristu u.c.funkcijām, kādas daudzi jo daudzi nevarēs atļauties un kas novedīs pie uzņēmumu likvidācijas. Bet valsts taču atbalsta uzņēmējdarbības attīstību, vai ne?

 

Un visam pāri skan Finanšu ministrijas nodefinētās sekas, ja jautājums netiks nekavējoties izskatīts – Netiks nodrošināta 2017.gada budžeta ieņēmumu prognoze. Tas liecina, ka likumprojekta mērķis – budžeta ieņēmumu papildināšana, no soda sankcijām tiem, kuri būs pārkāpuši šī likuma prasības. Un tam nevajag daudz – NEizveidot iekšējās kontroles sistēmu, NEiecelt atbildīgo darbinieku, NEapmācīt darbinieku.

 

Te man ir priekšlikums likumprojekta papildināšanai – VID uzlikt pienākumu apmācīt ārpakalpojumu grāmatvežus aizdomīgu utml. darījumu identificēšanā.

 

Ar cieņu

 

Vija Garanča, 01.09.2016.

Labdien!

 

Izlasot šo informāciju ir iestājies diezgan liels šoks un arī dusmas, ka valsts tagad grib ar grāmatvežu palīdzību, kuri tikai ir informāciju apstrādātāji pildīt budžetu un sodīt viņus….

 

Tas ir vienkārši drūmi, ka Valsts institūciju darbinieki neveic kontroles, nedara neko, lai iekasētu nodokļu parādus no nodokļu nemaksātājiem kam ir simtiem tūkstošu nodokļu parādi, bet tagad nu nabaga grāmatvežiem būs par to jāatbild un jāmaksā neadekvātas soda naudas , ja gadījumā VID pārbaudē uzskatīs, ka kāds darījums ir bijis aizdomīgs…

 

Vai mums ir kāds valdes loceklis, īpāsnieks saukts pie atbildības par nodokļu vienkāršu nemaksāšanu? Diemžēl nav. Viena firma tiek novesta līdz bankrotam, izveidots milzīgs  nodokļu parāds, kad konti tiek bloķēti atver jaunu uzņēmumu un dara atkal; to pašu….

 

kā vispār var pieļaut tādas lietas??? VID to visu redz un gadiem neko nedara.

 

Man ir sekojoši komentāri:

 

1. Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs tāpat kā algots grāmatvedis  nu nekādi nevar liegt uzņēmējam veikt kādu darbību. Dokumenti pamatā tiek saņemti, kad darījumi ir notikuši un ne jau vienmēr tiek atklāta detalizēta darījuma būtība. Par visu tomēr ir jāatbild uzņēmuma valdei un īpašniekiem. Vēl varētu būt atbildība auditoriem, kuri veic auditu un dod atzinumu par finanšu pārskatos uzrādītajām summam un atklāto informāciju nevis grāmatvedim.

 

2. Sakārtošanas pasākumi būtu veicami pirmām kārtām VID nodokļu iekasēšanas pārvaldē, maksātnespējas administrātoru atbildības palielināsanā. Cik daudz ir piedzīti līdzekļi no firmām, valdes locekļiem, kurām dažādu apstākļu dēl ir izveidojušies milzīgi nodokļu parādi, iestājusies maksātnespēja? Nezinu tādu gadījumu….

 

3. Soda sankcijas līdz 10% no iepriekšējā pārskata gada apgrozījuma ir ļoti drastiskas, jo gada peļņa normāli sanāk knapi 10% no apgrozījuma.

Tad jau vispār nav vērts vairāk strādāt un uzņēmums jālikvidē.

 

Grāmatvedības ārpakalpojuma biroji ir visgodīgākie nodokļu maksātāji (vismaz par savu uzņēmumu es to varu teikt) jo visi ienākumi ir oficiāli, algas visas tiek maksātas oficiālas, nodokļi visi tiek nomaksāti un tie nav mazi ….

 

Cerams, ka izdosies mainīt kaut ko šajā drastiskajā regulējumā un varēsim normāli turpināt strādāt.

 

Ar cieņu,

 

Anita Blumberga, 31.08.2016.

Labdien!

 

Ne mirkli neapšaubot nepieciešamību apkarot ēnu ekonomiku Latvijā un jo vairāk terorisma izplatību visā pasaulē, tomēr nevaru atbalstīt plānotos Likuma grozījumus grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmumu sakarā, jo:

 

1. tie nav vērsti uz visu uzņēmumu grāmatvedības caurspīdīguma uzlabošanu kopumā, bet tikai uz tiem uzņēmumiem, kurus apkalpo ārpakalpojuma grāmatvedības firmas jo štata grāmatvedis neko no šīm prasībām var nepildīt. Par “pelēkajā” vai “melnajā” sektorā strādājošiem grāmatvežiem (un tādu nav mazums) nemaz nerunājot. Līdz ar to kopējais pienesums uzņēmējdarbības vides uzlabošanā nav nemaz tik liels.

 

2. lasot anotāciju, rodas iespaids ka ārpakalpojumu grāmatveži ļaunprātīgi neziņo par aizdomīgiem darījumiem, praktiski izslēdzot iespēju ka varbūt  nav ko ziņot. Tas rada bažas, jo atšķirībā no Neparasta darījumu pazīmju saraksta (saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma 30.pantu) kur ir minētas konkrētas lietas, konkrētas summas, darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā ir daudz subjektīvākas. Ko nozīmē “pārmērīgi liels kontu skaits”? 3 konti, 5 konti? Jebkurš vienreizējs darījums var būt netipisks, bet vai tāpēc aizdomīgs? Kā ārpakalpojumu grāmatvedis var konstatēt vai dokuments ir viltots? Kā saprast pazīmi “klients ieņem aizsardzības pozīciju atiecībā uz uzdotajiem jautājumiem vai pārlieku taisnojas” (no VID metodiskajiem materiāliem)? Šīs nekonkrētības paver plašas iespējas VID darbiniekiem dažādi traktēt lietas būtību un protams sodīt, sodīt, sodīt. Bez tam sods ir absolūti nesamērīgs ar iespējamo pārkāpumu, ņemot vērā darījumu pazīmju nekonkrētību. Tāda neizbēgamības apziņa rada lieku nervozitāti un tad kļūdas rodas pašas no sevis.

 

3. patiesībā visinteresantākais dokuments no tā visa ir vēstule sabiedriskajām organizācijām. No tās izriet, ja jautājums netiks nekavējoši izskatīts tad netiks nodrošināta budžeta ieņēmumu prognoze. Tā kā šie likuma grozījumi runā galvenokārt par soda naudām, tad ir loģisks jautājums – vai budžetā tiek iekļautas vēl neaprēķinātas soda naudas, tātad jau ir paredzēts sodīt konkrētu skaitu uzņēmumu? Tātad galvenais mērķis ir vienkārši papildināt budžetu? Vai nav mazliet ciniski…

 

Pašās beigās vēl neliela piezīme. Likumprojekta anotācijā ir atrodami visai skarbi vārdi par atsevišķu nozaru, tai skaitā ārpakalpojumu grāmatvedības nesakārtotību. Te patiešām ir vēl ko darīt un es domāju ka gan LRGA vadībai, gan arī biedriem vajadzētu izdarīt secinājumus. Šai gadījumā apzinīgie cietīs arī par neapzinīgajiem.

 

Ar cieņu,

 

L.Ā., 31.08.2016.

Labdien!

 

Darījuma aizdomīguma pazīmes nodokļu jomā ir šādas:

 

• nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzamu neatbilstošu cenu - ārpakalpojumu grāmatvedis nav un nevar būt nekustamā īpašuma darījumu eksperts. Varbūt pircējs ir uzzinājis, ka pļavā, ko tas pērk ir atrodami derīgi izrakteņi, tāpēc ir gatavs maksāt vairāk par īpašumu, jo zina, ka spēs nopelnīt nākotnē.
• darījumā izmantots viltots dokuments – kā ir iespējams zināt, ka dokuments ir viltots? Vai mums arī šeit ir jābūt ekspertiem? Grāmatvedis neatbild un nekad nevar atbildēt par dokumentu autentiskumu. Mēs atbildam par pareizu nodokļu aprēķināšanu un informācijas atspoguļošanu, pēc likumā noteiktajām prasībām.
• izvairīšanās no nodokļu nomaksas – vai šis ir jāsaprot, ka ārpakalpojuma grāmatveži būs atbildīgi par to, ja klients nenomaksās nodokļus??? Mēs citreiz nesaņemam naudu par savu sniegto pakalpojumu. Kā mēs varam atbildēt par to, ka klients izlemj nenomaksāt nodokļus. Mēs klientu informējam par maksājamo nodokļu apmēru un termiņiem un tikai klienta kompetencē ir maksāt vai nemaksāt nodokļus.
• klientam ir pārmērīgi liels kontu skaits – ja mēs gribam kaut ko mērīt, tad lūdzu kritērijus. Kas ir pārmērīgi? Vienam klientam jau trīs konti būs daudz, bet lielam uzņēmumam, kurš, iespējams, darbojas vairākās valstīs, iespējams būs 10 konti. Kurš būs tas pārmērīgais?
• darījums ir klientam netipisks – citreiz biznesā rodas iespēja, kura ir jāizmanto un ir jāpieņem strauji lēmumi. Piemēram, uzņēmumam piedāvā veikt darījumu, kuru tas nevar izpildīt, jo trūkst kapacitātes. Piedāvāju darījumu citam līdzīgā nozarē strādājošam un saņemu par to komisijas maksu. Tas nav tipiski, jo parasti visu daru pats. Ko tad ziņojam par šo?

 

Daži komentāri:

 

Vidējā peļņa vairākiem uzņēmumiem ir 5% no apgrozījuma. Ja sods būs 10%, tad mēs varēsim vērt savu uzņēmumu ciet. Savukārt mazie, respektīvi, tie, kuri jau tagad neko nemaksā un bieži vien strādā bez līgumiem un saņem atlīdzību skaidrā naudā, turpinās strādāt kā līdz šim. Ar plānotajiem grozījumiem FM atkal sit pa tiem, kas strādā legāli un maksā nodokļus.

 

Piedevām mazie pakalpojumu sniedzēji, ātri pārslēgs uzņēmuma līgumus un darba līgumiem. Tas nozīmē, ka viņi vairs nebūs likuma subjekti un viss notiks kā parasti.

 

L., 31.08.2016.

Labdien!

 

Saskaņā ar likumu par Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi:

 

2.panta 4.daļa - novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā un muitas lietu jomā.

 

8.panta 4.daļa – izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā, kā arī citus informatīva rakstura ieteikumus nodokļu jomā.

 

Savukārt  saskaņā ar Komerclikumu,  komersanta mērķis ir komercdarbība jeb saimnieciskā darbība , kuru veic par atlīdzību,  ar mērķi gūt peļņu.

 

Spriežot pēc likumprojekta, VID  savus uzdevumus  grib uzlikt mums -  ārpakalpojuma grāmatvežiem  u.c.  subjektiem, bet paši  no maliņas  veiks  uzraudzību un atnāks iekasēt soda sankcijas, ja neko neziņosim.

 

Tātad – brīvprātīgi piespiedu kārtā  notiek  uzdevumu maiņa, mēs  VID vietā  - novērsīsim un atklāsim  noziedzīgus nodarījumus (NN) vai aizdomīgus darījumus (AD), bet VID gūs peļņu sankciju veidā no tiem kas nepaziņoja (nevis no tiem  kas veica NN vai AD).  Varbūt ka no abiem.

 

Grāmatvedības ārpakalpojumu  pamatā  lielāko daļu aizņem  datu ievadīšana un atskaišu sagatavošana, tāpēc grāmatvežu  komercdarbība būs pakļauta iznīcināšanai, -  no VIDa puses – sankciju veidā , no klientu puses- sadarbības pārtraukšanā un ne tikai.

 

Mums  būs  jāiegulda  daudz  laika, lai  izpildītu  darbības, ko paredz  šī  likuma grozījumi , t.i.,  jāveic darbs, kurš  no klienta puses netiks apmaksāts, līdz ar to mēs  nevarēsim  nodrošināt Komerclikuma izpildi – veikt darbību par atlīdzību. Vai  par to mēs arī saņemsim sodu?

 

Likumprojekta anotācijas   4. lapā  VID norāda, ka   plāno  veikt  likumā noteikto pienākumu pārbaudi tematisko pārbaužu laikā – kā subjekti  pilda likuma norādījumus.  Bet, mans priekšlikums - ja  kredītiestāde ir noziņojusi  par aizdomīgu darījumu, tad   VIDam uzreiz  jāpieprasa dokumenti  no “aizdomīgās personas” par darījumu  un ja ir nepieciešams – ierasties arī tematiskajā pārbaudē.  VIDam  nav  jāgaida  mēnesis  kad šie dokumenti par darījumu nonāks līdz grāmatvedībai , tad vēl mazliet  nogaidīt vai  grāmatvedis  ziņos vai nē un tad doties uz grāmatvedības firmu un sodīt  to par to, ka tā nav noziņojusi.  Pa to laiku NN vai AD ir noticis!! Par kādu efektivitāti te var būt runa? Tad jautājums- kāds ir likuma mērķis – sodīt  grāmatvedi  u.c subjektus  vai  nepieļaut  NN vai AD darbības?

 

Lai panāktu   efektīvu  likuma izpildi un  novērstu  NN,  nekavējoties ir jārīkojas VIDam (nevis grāmatvežu firmām),  tas nozīmē to, ka tad, kad no kredītiestādes ( jo viņa ir pirmā kam varētu būt aizdomas)   ir kļuvis  zināms par tikai  NN vai AD, VIDam nekavējoties  jā veic  darījuma pārbaude- jāpieprasa dokumenti no  „aizdomīgās personas” un ja nepieciešams – jāveic tematisko pārbaudi.  Pie tam pārbaude  jāveic  tik īsā laika posmā, lai  šai personai  dēļ  “aizdomīguma”  nerastos  zaudējumi.

 

Tikai nekavējoša  rīcība  var izskaust  NN un AD  izpildi.  Šādi likumprojekti  tikai liecina par VID  darbības imitāciju,  – visu ziņu savākšana, vēstulīšu  uzkrāšana,   mapīšu veidošana, utt.,  bet   rezultāta – nav,  mērķis nav sasniegts.   Ja nu vienīgi  – iespēja palielināt  budžeta ieņēmumus   sodot  mūs- grāmatvežus.

 

Ņina Vasiļevska, 31.08.2016.

Labdien!

 

Viennozīmīgi atbalstām visus pasākumus, kas ir noteikti likumā “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana”, atbalstām visus pasākumus un jaunās normatīvo aktu izmaiņas, kas ir konkrēti vērstas uz terorisma finansēšanas novēršanu, uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas neiespējamību.

 

Kategoriski neatbalstām jauno izmaiņu likumā par “Nodokļiem un nodevām”, kas ir vērstas uz prasību ziņot, un, sekojoši, uz sankciju piemērošanu par neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ieviešanas steidzamību.

 

Jau pats izmaiņu iesniegšanas pamatojums: Ministru kabineta 2016.gada 2.augusta sēdes prot.Nr.38, 49.§ “Informatīvais ziņojums “Par iespējām palielināt ieņēmumus” 2.11.2.-2.11.5.punkts, rada bažas, ka VID izmantos likuma nesakārtotību, kas izrietēs no fakta, ka likuma izmaiņas tiks ieviestas steidzamības kārtā, tikai un vienīgi, lai represīvām metodēm izņemtu no uzņēmējiem apgrozāmos līdzekļus un “aizlāpītu budžeta caurumus”.

 

I., 30.08.2016.

Labdien!

 

Nepiekrītu likumprojektam likumā par “Nodokļiem un nodevām”, uzskatu, ka tas ir atklāts rekets pret grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem. Mūsu uzdevums ir apstrādāt klientu grāmatvedības pimdokumentus, sagatavot atskaites, nevis veikt finanšu policijas pienākumus.

 

Piekrītu parakstīties pret šī likumprojekta pieņemšanu.

 

Ar cieņu,

 

grāmatvede I.N., 30.08.2016.

Sveiki, grāmatveži!!!

 

Kārtējo reizi VID savas funkcijas grib pārlikt uz citiem. Gan VID, gan CSP ir pilnas datu bāzes ar informāciju, kāpēc tad lai tās, nekontrolētu aizdomīgus darījumus. Grāmatvedis maksimāli ko var izdarīt -  pārbaudīt info par nodokļu parādiem, pvn maksāšanu un kaut kādas atsauksmes publiskā datu bāzē. Savukārt VID ir jau gatava bāze, kuri darījuma partneri viņiem šķiet jau ir aizdomīgi u.t.t.

 

No 01.01.2017. sapratu ka būs izmaiņas PVN slieksnī un tas tiks samazināts līdz 150 EUR, līdz ar to VID būs iespējams redzēt praktiski visus darījumus.

 

Un grāmatvedis jau ir tikai cilvēks kas apstrādā dokumentus, ne viņš piedalās uzņēmuma darbībā, ne projektos u.t.t.

 

Ņemot vērā, ka ārpakalpojuma grāmatvedim tā jau ir dokumenti un saziņas ar VID, atbilstoši – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumam,  rodas jautājums – cik praksē ir šādu darījumi kuri ir ziņoti VID tieši no grāmatvedības puses?

 

Lai izpildītu visas prasības būs jāpalielina ārpakalpojuma grāmatveža atbildība un tas sadārdzinās pakalpojumu cenas, līdz ar to arī konkurences kropļošana. Drīzāk teiktu ka štata grāmatvedis ir tas kas var ziņot, jo ir vairāk visā darbībā. Var jau būt ka ir arī tāds mērķis iznīcināt ārpakalpojumus?

 

Ja likums pasaka ka ir jāziņo nekavējoties, tad ārpakalpojuma grāmatvedis parasti ir tas kas ir pēdējais kas kaut ko uzzina, jo ierauga tikai dokumentus. (varbūt citiem ir savādāk)

 

G., 29.08.2016.

Labdien!

 

Vēl ir radies papildus komentārs par izmaiņām likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2. pantā kontekstā ar “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma” prasībām:

 

Būtu jāpārskata “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma” subjektu loku. Esošajā redakcijā likuma prasībām ir pakļauti tikai ārpakalpojuma grāmatveži nevis visi grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji – domāts grāmatveži, kas uzņēmumā strādā kā darbinieki uz darba līguma pamata. Lai gan tieši grāmatvežiem – darbiniekiem ir pieejama plašāka un operatīvāka informācija par klienta/darba devēja darījumiem ar tā klientiem un ir iespēja operatīvāk par tiem ziņot attiecīgajiem dienestiem nevis ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem, kuri savu klientu redz labi ja vienu reizi mēnesī un apstrādā pagātnes datus.

 

Uzskatu, ka “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma” esošā redakcija ir netaisnīga un konkurenci kropļojoša. Likuma būtība būtu izpildīta kvalitatīvāk un pilnvērtīgāk sasniegtu savu mērķi (arī attiecībā uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” plānotajām izmaiņām 22.2.pantā, ja tās tiks pieņēmtas), ja likuma normas attiektos uz jebkuru grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju arī, ja grāmatvedis ir kā darbinieks uzņēmumā (strādā uz darba līguma pamata).

 

Ar cieņu,

 

Līga Gustapa, 12.07.2016.

 

 

Līga Gustapa, 06.07.2016.