LRGA iesūtīto viedokļu apkopojums un kopsavilkuma tabula par problēmām, kuras radīsies sakarā ar grozījumiem likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.3 pantā

LRGA saņemtie viedokļi par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuri stājas spēkā ar 01.01.2017.

22.06.2016.

Pēc Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas metodoloģijas komitejas locekles Ņinas Vasiļevskas aicinājuma sniegt viedokļus par veiktajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” (VSAOI), kuri stājas spēkā ar 01.01.2017., LRGA ir saņēmusi sekojošus  komentārus:

Piekrītu, ka tādi grozījumi nevar atļaut, jo pavisam pazaudējam spēju veikt biznesu maziem uzņēmumiem.

 

Ar cieņu,

 

R., 20.06.2016.

Labdien,

 

pārrunājot ar darba kolēģiem, uztrauc vairāki jautājumi:

1. cik lielu papildus slogu tas uzliks budžetam;
2. vai šiem nosacījumiem būs iespējams pielāgot grāmatvedības programmu un cik tas izmaksās;
3. cik operatīvi būs iespējams saņemt informāciju no VID par nepieciešamību tieši mums veikt aprēķinus par papildus maksājamo nodokli;
4. uztrauc elektroniskas informācijas saņemšanas operitivitāte par izdotajām slimības lapām (termiņiem), ja pavīdēja informācija, ka ārsts šo informāciju ievietos tikai pēc slimības lapas noslēgšanas – tas arī ietekmēs aprēķinu veikšanu par soc.iemaksām;
5. precizējumu biežums Ziņojumā par soc.iemaksām un IIN, ko nāksies veikt, laicīgi nesaņemot nepieciešamo informāciju.

 

R.Z., 20.06.2016.

Labdien,

 

Sakarā ar grozījumiem VSAOI likumā, es grozījumus neatbalstu, jo daudzi uzņēmumi nodarbina darbiniekus uz nepilnu darba laiku (nevar nodrošināt pilnu), līdz ar to, darbiniekus būs jāatbrīvo, palielināsies bezdarbnieku skaits. Mazie uzņēmumi jau tā ir noslogoti ar nodokļiem, ja viņiem vēl būs papildus jāmaksā nodokļi, būs bankrots.

 

Nedomāju, ka šie grozījumi samazinās ēnu ekonomiku, tieši otrādi veicinās, bet varbūt tas arī ir valdības uzdevums.

 

Ar cieņu,

 

G.S., 20.06.2016.

Atbalstu priekšlikumu grozīt izmaiņas!

 

20.06.2016.

 

Labdien!

 

Principā jaunajiem grozījumiem ir jāpiekrīt, jo valstij jau citas izejas nav.

 

Grāmatvežiem tie noteikti sagādās jaunas galvas sāpes, piemēram, jautājumos par VSAOI objektu summēšanu, pārmaksāto VSAOI daļas atmaksu u.t.t.

 

Ar cieņu,

 

J.M., 20.06.2016.

Labdien,

 

Strādājot viesnīcā un vēl citās nelielās kompānijās, kur ir darbinieki ar nepilnu slodzi un nesaņem bruto algu 370 Eiro, neatbalsta šos VSAOI likumā ar 01.01.2017 neviens no valdes locekļiem un personīgi es, arī kā valdes locekle, jo nesaprotam kāpēc šādiem darbiniekiem ir jāpalielina izmaksas. Atbrīvot nepilna laika darbiniekus organizatoriski nav iespējams, kas viennozīmīgi palielina izmaksas.

 

Es neatbalstu grozījumus VSAOI likumā ar 01.01.2017.

 

Ar cieņu,

 

K.S., 20.06.2016.

Labdien!

 

Rakstu sakarā ar grozījumiem VSAOI.

 

Uzskatu, ka šie grozījumi, kas attiecas uz:

• darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba laiku: piekrītu viedoklim, ka darba devēji šo darbiniekus varētu atbrīvot no darbu, pārceļot šos pienākums veikt kāda citam darbiniekam, kas nodarbināts normālu darba laiku, taču nedomāju, ka šim darbiniekam tādēļ palielinās algu. Kā arī pastāv risks, ka šādi darbinieku varētu tikt nodarbināti neslēdzot darba līgumu un šajā gadījumā sociālo garantiju nav nekādu;

• MUN: manuprāt, zūd jēga šim statusam. Darba devējiem un darba ņēmējiem, kas ir nodarbināti šādā uzņēmumā ir pašiem jāsaprot, ka darbojoties šādā uzņēmumā principā nav sociālās garantijas. Piemēram, ir ļoti daudz auklītes, kas ieguvušas šo auklīšu sertifikātu reģistrējas kā MUN maksātājas, šajā situācijā tas būtu papildus nodokļu slogs. Pie kam varētu būs situācijas, kad auklītes pārtrauktu savu saimniecisko darbību un šos pakalpojumus sniegtu nereģistrējoties.

 

Uzskatu, ka šie grozijumu tikai veicinās “ēnu ekonomiku”.

 

Ar cieņu,

 

G.Š., 20.06.2016.

Labdien!

Pielikumā nosūtu sava uzņēmuma viedokli par grozījumiem VSAOI likumā.

 

Mazliet komentārs arī no manis personīgi.

 

Mēs lieliski apzinamies, ka mūsu valsts ekonomiskais stāvoklis nav tāds, kādu to raksturo mūsu valdības pārstāvji. Un diezgan daudz cilvēku strādā šo nepilno laiku, lai nopelnītu papildus naudu, nevis, lai aizpildītu brīvo laiku.

 

Un kā rīkoties tad, ja darbinieku pieņem tikai, lai pamatdarbā strādājošiem dotu brīvdienas.Tad pilna slodze vienkārši nesanāk.

 

Tas izskatās, ka atkal uzņēmējs tiek spiests ieiet “pelēkajā zonā”.

 

Ar cieņu,

 

D.J., 20.06.2016.

SIA “Abonēšanas un piegādes centrs ACD” (ACD) ir vienīgais abonētās preses piegādātājs Latvijā, kas piegādā abonētās preses izdevumus klientiem Rīgā, Pierīgā (Ādaži, Carnikava, Berģi, Salaspils), Jelgavā, Olainē, Jūrmalā, Bauskā un Ogrē līdz plkst. 7:00 no rīta.

 

Lai nodrošinātu klientiem abonētās preses piegādes no rīta, nevis visas dienas garumā, tiek piesaistīti  daudz  darbinieki uz nepilnu darba laiku.

 

90 % uzņēmuma darbinieku, galvenokārt pastnieki – preses piegādātāji- strādā nepilnu darba laiku. No nepilna laika darbiniekiem – 72% darbinieku strādā 1,5 līdz 2 stundas dienā.

 

Šādā režīmā ACD strādā vairāk kā 20 gadus kopš tā dibināšanas – sākotnēji kā AS DIENA struktūrvienība, un no 2005.gada 1.augusta – kā patstāvīgs uzņēmums.

 

Darba specifikas dēļ:

 

• “izskaust” nepilnu darba laiku  uzņēmumā nav iespējams, netiks nodrošināta uzņēmuma pamatfunkcija – veikt abonētās preses piegādi klientiem agrās rīta stundās;
• “atrast” naudu VSAOI piemaksām līdz minimālajai algai nav iespējams, jo darba spēka izmaksas sastāda  vairāk ka 60% no uzņēmuma izmaksām.

 

20.06.2016.

Labdien!

 

Es šo priekšlikumu NEATBALSTU.

 

Kārtējo reizi cietīs godīgie nodokļu maksātāji un arī pašvaldības, kurām dažu funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams nodarbināt darbinieku uz pilnu slodzi.

 

Pašvaldībās ir kori, deju kolektīvi un citi interešu pulciņu, kuru vadītāji tiek nodarbināti 2-4 stundas nedēļā.

 

Un arī skolotāji šajā kategrijā varētu ietilpt.

 

Un ir darbinieki, kuri ir iesnieguši algas nodokļu grāmatiņu. Tad tā nabaga lauku pašvaldība būs spiesta likvidēt šīs sabiedriskās aktivitātes.

 

Būtu jāmeklē citi līdzekļi un citi paņēmieni kā cīnīties pret ēnu ekonomiku.

 

A.C., 20.06.2016.

Labdien!

 

Neatbalstu grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas publicēti “Latvijas Vēstnesis” numurā 248(5566) 18.12.2015. un stājušies spēkā 01.01.2016.

 

PIEKRĪTU LRGA priekšlikumam par nepieciešamību grozīt minētās izmaiņas likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

 

Patiesā cieņā,

 

I.D., 20.06.2016.

Labdien,

 

neatbalstu grozījumus VSAOI pat VSAOI piemaksu līdz minimālajai algai, jo ir darbinieki, kuri strādā nepilnu laiku un to arī vēlas darīt, varbūt tie ir amatu savienotāji, varbūt veselības vai ģimenes apsvērumu dēļ, varbūt tādi, kas papildus arī ir pašnodarbinātas personas, tad darba devējam šādi darbinieki var radīt papildus izmaksas par VSAOI, līdz ar to tas ierobežos iespēju atrast papildus nodarbošanos darbiniekiem pat vienreizējiem līgumdarbiem. Šeit domāju gadījumus, kad darba attiecības ir patiesas. Iemesls šiem grozījumiem ir negodīgi darba devēji, bet nedomāju, ka šādi grozījumi atrisinās situāciju.

 

S.O., 20.06.2016.

Labdien!

 

Šie likuma grozījumi mums, kā izglītības iestādei, rada ļoti lielas bažas, jo liela daļa augstskolu pedagogu strādā uz nepilnām likmēm, bet vairākās iestādēs. Tad kurš darba devējs gan gribēs būt tas cietējs, kuram būs jāmaksā? Tad jau, pieņemot darbā, darba devējs uzstādīs nosacījumu, lai algas nodokļa grāmatiņu iesniedz citā vietā (citādi mēs tevi neņemsim). Bet, kā zināms, iesniegšanas vietu var diezgan viegli mainīt un nostādīt darba devēju nepatīkamā situācijā… Un ir taču situācijas, kad ir nepieciešams konkrēta amata darbinieks, bet pilnu slodzi viņam nodrošināt nav iespējams un ar citu amatu apvienot arī nē, piemēram, lektors un remontstrādnieks kādā mācību iestādes filiālē mazpilsētā.

 

Par tik specifisku nozari kā izglītība un tajā nodarbinātajiem, šķiet, ka neviens nav iedomājies šo likuma grozījumu sakarībā!!! Tādēļ, lūdzu, vērst Finanšu ministrijas uzmanību šiem faktiem un specifikai.

 

Atvainojos, ka tik vēlu nosūtu savu viedokli, bet bija liela aizņemtība sakarā ar darbinieku atrašanos atvaļinājumos.

 

Ceru, ka vēl nav par vēlu.

 

Ar cieņu,

 

A.J., 16.06.2016.

Labdien!

 

Dažas pārdomas par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”:

 

1. Likums Par valsts sociālo apdrošināšanu jau paredz, ka kapitālsabiedrība veiks obligātus maksājumus par valdes locekli. Un obligāto iemaksu objekts nav mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu 5, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru;

 

Pienākums maksāt nodokļus vel par citiem darbiniekiem ir pārāk  lielā nodokļu slodze.

 

2. Pie tam darbinieki, kuri strādā dažas stundas dienā vairākos uzņēmumos, būs izdevīgākajā situācijā, nekā darbinieki, kuri strādā pilnu darba dienu pie viena darba devēja. Viņu sociālais nodoklis būs augstāk, jo tiks maksāts par  neizpildīto darbu. Šajā gadījumā tiks pārkāpts viens no likuma principiem – solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem (turpmāk — maksātāji) un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem (turpmāk — pakalpojumu saņēmēji);

 

3. Likuma mērķis ir uzlabot mikrouzņēmumu darbinieku sociālās garantijas. Ja darba devējs MUN maksātājs būs spiests maksāt sociālas iemaksas no puses no minimālās darba algas, tad darba devējs varēs grozīt darba līgumu ar darbinieku un samazināt darba stundu skaitu. Šajā gadījumā darbinieku sociālā aizsardzība nekļūs labāk.

 

4. Nav skaidrības attiecībā uz pensionāriem. Ja pensionārs strādā dažas stundas mēnesī, vai būs nepieciešami maksāt nodokli no minimālas mēneša darba algas.

 

Ar cieņu,

 

A.T., 08.06.2016.

Labdien, mans viedoklis:

 

1. Es kā darba devējs atlaidīšu visus tos, kuri kaut kādu iemeslu dēļ negrib strādāt pilnu slodzi (mācās, audzina bērnus, slikta veselība), jo nodokļa slogs jau par izmaksājamo algu ir nesamērīgi augsts.

 

2. Es kā darba devējs nemaksāšu tūkstošus, lai mainītu savu grāmatvedības programmu un neņemšu darbā papildus grāmatvedi, kurš aprēķinās šo murgu.  Ja valdībā tika pieņemtas šādas izmaiņas likumā, jau pirms tam bija jābūt mehānismam, kā šos papildus nodokļus iekasēt.

 

3. Tā kā grāmatveži bija tie, kas aprēķināja Valstij nodokļus un tā kā viņiem tiks liegta iespēja saņemt pienācīgu atalgojumu, jo sakarā ar izmaiņām MUN likumā, puse ieņēmumu būs jāatdod nodokļos (IIn un SOC), tad bezjēdzīgi runāt par ēnu ekonomikas apkarošanu, jo samazinoties dzīves līmenim un pieaugot administratīvajam un nodokļu slogam nepaliek ne mazāko izredžu apkarot ēnu ekonomiku.

 

Ar cieņu,

 

L.M., 31.05.2016.

Labdien!

 

Par aicinājumu paust viedokļus par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

 

1) Piebiedrojāmies pie Ņinas Vasiļevskas viedokļa “Uzskatu ka šo grozījumu dēļ nākamajā gadā daudzi darba ņēmēji paliks bez darba, jo darba devēji atbrīvos darbiniekus, kuri nodarbināti uz nepilnu darba laiku, tā kā diez vai vēlēsies piemaksāt kaut ko papildus”.

 

2) Uzskatam, ka darba devējam būs papildus izmaksas veicot papildus aprēķinus – vai nu investīcijas programmas pilnveidošanai vai nu papildus darba laiks grāmatvežiem.

 

Ar cieņu,

 

J.M., grāmatvede, 31.05.2016.

Labdien!

 

Jāatzīstas, ar minētajiem likuma grozījumiem esmu iepazinusies tikai vispārēji, sīkāk neiedziļinoties detaļās. Vairs pat nepārsteidz šīs absurdās idejas, kas iegūst likuma formu.

 

Acīmredzot, šos “sacerējumus” raksta no reālās dzīves atrauti ļaudis, kuriem nav arī vēlēšanās līdz šai reālajai dzīvei nolaisties. Esmu grāmatvede ar 24 gadu stāžu un šo gadu laikā man nekad nav bijis tādas situācijas, kad man būtu mazāk par 3 darba vietām, jo pilsēta maza, firmas mazas, līdz ar to 8 stundu darba diena pamatdarbā un vēl pa 1-2 stundām pārējās darba vietās ar atbilstošu atalgojumu, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo algu.

 

Mūsu profesijā, manuprāt, tā ir ļoti izplatīta prakse. Mediķiem, cik zinu, arī tā ir ikdiena. Noteikti arī daudzām citām profesijām.

 

Par MUN maksātājiem vispār ir kaut kāds “bezgalīgais stāsts”. Tā vietā, lai izgudrotu sarežģītas un absurdas shēmas iedzīvināšanai tikpat absurdās likumu izmaiņās, valdība varētu pievērsties likumu sakārtošanai, jo tas arī sociālo budžetu nepapildina, ja lielās kompānijas atlaiž savus darbiniekus, piedāvājot viņiem kļūt par SIA, reģistrējoties MUN statusā un slēdzot līgumus par pakalpojumu sniegšanu šim vienīgajam klientam, kurš pirms tam bija šī SIA valdes locekļu darba devējs ar visu VSAOI nastu. Valsts nav tik bagāta, lai pieļautu šādu nodokļu optimizāciju, kas diemžēl ir likumīga. Lai tad valdība strādā pie šo likumu izmainīšanas valsts labā nevis pie absurdiem likumu grozījumiem godīgo nodokļu maksātāju dzīšanai strupceļā.

 

Ar cieņu,

 

R.S., 31.05.2016.

Sveicināti!

 

Esmu par to, ka nodokļi ir jāmaksā.

 

Cilvēkiem trūkst darba un viņi pamet valsti. It kā politiski lēmumi ir radīt darba vietas, bet ne no kā jau nekas nerodas.

 

Katru dienu redzu, cik “bagāti” ir mazie uzņēmēji, kas uzsāk uzņēmējdarbību, jo skaita katru santīmu. Reti kuram bizness aiziet ar trešo, ceturto gadu. Ja sāk ar kādiem 700 €, tad par vidējo atalgojumu var sākt runāt pēc kādiem septiņiem gadiem. Jaunās izmaiņas nocirtīs jebkādu vēlmi uzsākt pašam savu biznesu.

 

Jaunās ģimenes ar maziem bērniem, studenti vēlas strādāt nepilnu darba laiku. Ir profesijas, kur tieši nepieciešami šādi jauni cilvēki, tad, nākotnē viņus izmantot uzņēmējam būs stipri dārgāk.

 

Ja darbinieks grib strādāt pie vairākiem darba devējiem sev tīkamu darbu, tad tas arī būs liegts.

 

Rezultātā, kāds pienesums no tā būs valsts budžetam: redzu tikai zaudējumus: uzņēmējdarbības sašaurināšanos, bezdarba palielināšanos, budžetu ar mīnus zīmi.

 

Gribu piebilst, ka mums ir pietiekoši liels valsts pārvaldes aparāts, lai cīnītos gan ar korupciju, gan ar nemaksātājiem un tāpēc nav godīgam nodokļu maksātājam no tā jācieš.

 

Ar cieņu,

 

D.D., 30.05.2016.