Grāmatvežu izglītība un kvalifikācijas atzīšana

Ne vienu reizi vien no grāmatvežiem un finanšu speciālistiem ir nācies dzirdēt vēlmes par to, ka jau sen ir nobriedusi nepieciešamība izstrādāt grāmatvežu sertifikācijas prasības. Acīmredzot tas tiešām ir aktuāls jautājums, kuru nevar atrisināt bez valsts institūciju piedalīšanās.

Grāmatvežu profesionālo sagatavotību nodrošina vidējās speciālās izglītības iestādes, koledžas studiju programmas, augstskolu studiju programmas, iegūstot bakalaura vai maģistra grādu sociālajās zinātnēs. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūtam ir daudzu gadu pieredze jauno grāmatvežu sagatavošanā gan akadēmiskajās, gan profesionālajās studiju programmās. Nākamais speciālists, atkarībā no iepriekšējās izglītības un vēlmēm, zināšanas grāmatvedības jomā var iegūt, studējot divās pamatstudiju, vienā tālākizglītības un divās maģistra studiju programmās. Apgūstot grāmatvedību profesionālajās studijās, pašreiz iespējams piešķirt tikai 3.vai 4. kvalifikācijas līmeni, jo nav izstrādāts 5.kvalifikācijas līmenis grāmatvežu profesionālai izglītībai.

Kā būtisks trūkums uzskatāms arī tas, ka nav izvirzītas konkrētas kvalifikācijas prasības personām, kas pilda grāmatveža pienākumus.

Mūsu pētījumi liecina, ka Latvijā grāmatvežu profesijas nozīmīgumam un grāmatvežu kvalifikācijas problēmām līdz šim pievērsta pārāk maz uzmanības. Par to liecina Pasaules Bankas ziņojums par grāmatvedības, finanšu pārskatu sagatavošanas un revīzijas prasību un prakses novērtējumu uzņēmumos. Ziņojumā ir norādīts, ka finanšu pārskati ne vienmēr ir sagatavoti atbilstoši standarta prasībām un līdz ar to nenodrošina sabiedrības intereses. Arī pēdējos Valsts Kontroles atzinumos par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu gada pārskatu sastādīšanas pareizību norādītas virkne nepilnību, tai skaitā LR likuma „Par grāmatvedību” prasību neievērošanu.

Lai nodrošinātu grāmatvežu darba kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un grāmatvedības standartu prasībām un vienlaikus nodrošinot arī sabiedrības intereses, mūsuprāt, jāizveido grāmatvežu kvalifikācijas sistēma un pirmais pasākums, kas veicams, ir grāmatvežu profesijas iekļaušana reglamentēto profesiju sarakstā. Līdz ar to grāmatvežu profesijas speciālisti būs pakļauti likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (turpmāk likums) prasībām, kas nosaka noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem.

Likuma mērķis ir:

1) nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību – un grāmatvežu profesionālā darbība tāda ir. Par to liecina Starptautiskās grāmatvežu federācijas ētikas kodeksa norma: „Profesionālam grāmatvedim ir jānodrošina sabiedrības intereses, jo kapitāla ieguldītāji, kreditori, darba devēji un citi, kas darbojas uzņēmējdarbības vidē, kā arī valdība un sabiedrībā kopumā paļaujas uz profesionāliem grāmatvežiem visos aspektos…”;

2) aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības – pašreizējā situācijā par grāmatvedi var strādāt ikviena persona, bez noteiktas izglītības un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem – tas degradē grāmatveža profesijas nozīmīgumu sabiedrībā.

Problēmas ir arī ar ‘Profesiju klasifikatora” pielietošanu praksē. Jāatzīst, ka šajā dokumentā grāmatveža amata pienākumi tiek jaukti ar jēdzienu grāmatveža profesija.

Pašreiz Latvijā izglītības jomā grāmatvežu profesionālās izglītības līmeņus nosaka profesijas standarti (3.-5.), tad grāmatvežu kvalifikācijas kritēriji minētā likuma ietvaros, atsevišķās grāmatvežu profesijās atbilstoši profesiju klasifikatoram un profesijas standartiem, varētu būt šādi:

Grāmatvežu kvalifikācijas kritēriji
(iekļaujami likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”)

Starptautiskā prakse liecina, ka ASV un daudzās Eiropas valstīs par grāmatvedi var strādāt persona, kurai ir grāmatvežaprofesionālo kvalifikāciju apliecinošs dokuments un tie ir vairāki:

1. Augstākās izglītības diploms bakalaura vai maģistra līmenī;
2. Profesionāla grāmatveža sertifikāts.

Sertifikāts nepieciešams tiem grāmatvežiem, kas savu profesionālo darbību veic sabiedriskajā praksē. Ja grāmatvedības pakalpojumus sniedz komercuzņēmums – nepieciešama licence. Latvijā pašreiz grāmatvedības pakalpojumu sniegšana netiek reglamentēta.

Ja grāmatvežu profesija tiek iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, tad sertifikācija nepieciešama sabiedriskajā praksē strādājošiem grāmatvežiem.

LR likums “Par grāmatvedību” paredz, ka par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs. Lai uzņēmuma vadītājs varētu pārliecināties par grāmatveža profesionalitāti, nepieciešams kvalifikācijas un profesionalitātes apliecinājums – sertifikāts, kā tas ir ieviesies rietumu valstu praksē. Grāmatvežu sertifikācijas būtība – uz fundamentālo zināšanu bāzes, ko nodrošina augstākā izglītība, nepārtraukta profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošana atbilstoši sociālām un ekonomiskām attīstības tendencēm. Sertifikācijas pirmsākumi meklējami ASV, kur grāmatvežiem sertifikātus atbilstoši kvalifikācijas prasībām piešķir Nacionālā neatkarīgā grāmatvežu asociācija. Beļģijā tā ir nacionālā ekspertu – grāmatvežu kolēģija, Francijā – Grāmatvežu ekspertu asociācija, bet Īrijā – Diplomēto grāmatvežu institūts. Šajās valstīs grāmatvežu profesijai noteikti stingri kvalifikācijas kritēriji – augstākā izglītība, noteikta darba pieredze un nepārtraukta profesionālā pilnveidošanās. Arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā grāmatvežu sertifikāciju veic Grāmatvežu asociācijas un ar šo valstu valdības lēmumiem grāmatvežu asociācijas ir atbildīgas par sertifikācijas procesu valstī.

Pie mums Latvijā par grāmatvedības politiku un tās izsekošanu valstī ir atbildīga Finanšu ministrija. Tādēļ lai realizētu grāmatvežu profesionālo sagatavotību un tos sertificētu, ir nepieciešama valsts un nevalstisko organizāciju ciešāka sadarbība. Tas ir īpaši aktuāli tagad, jo mūsu valstī grāmatvežu sertifikācija pārvērsta par komercdarbību, par peļņas gūšanas avotu uzņēmīgiem komersantiem. Līdz ar to tiek degradēta sertifikāta nozīme vispār.