Grāmatvežu profesionālo biedrību vēsturiskā attīstība

Grāmatvedība ir ne tikai ekonomikas zinātņu apakšnozare (grāmatvedība un uzskaites teorija), bet arī visas valsts tautsaimniecības pamatnozare. Grāmatveža profesionālos pakalpojumus izmanto ikviena valsts, privātā vai nevalstiskā institūcija, jo to veiksmīga funkcionēšana nav iedomājama bez saimniecisko darījumu, finanšu plūsmas un īpašuma uzskaites un analīzes. Raugoties no valsts ekonomiskās un sociālās labklājības viedokļa, arī ēnu ekonomikas apkarošanā un korupcijas mazināšanā būtiska nozīme ir profesionālo grāmatvežu darbībai, jo ētikas kodekss nosaka, ka grāmatvedībai ir jāapkopo finanšu un cita rakstura informācija un jāsniedz par to skaidrs un patiess priekšstats, raksturojot arī darījumu patieso būtību. Grāmatveži ir tie, kas veic nodokļu aprēķinus un sagatavo dažādus pārskatus, ziņojumus un deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī sagatavo gadskārtējos finanšu pārskatus, kurus dažādu lēmumu pieņemšanā izmanto gan potenciālie investori, kreditori, darījumu partneri, darbinieki un valsts institūcijas. Grāmatvedības dati tiek izmantoti dažādu līmeņu lēmumu pieņemšanā, tie ir arī valsts pārvaldei galvenais informācijas avots budžeta izstrādei un tā izpildes analīzei. Tādēļ visnotaļ svarīga ir grāmatvežu profesionalitāte un sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Kopš seniem laikiem katras profesijas pārstāvji ir veidojuši profesionālās biedrības, lai rūpētos par savu profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu un lai sekmētu savas profesijas prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes apgūšanu. Grāmatvežiem pirmā šāda organizācija Collegio dei Raxonati tika izveidota 1581. gadā Venēcijā. Pēc dažiem gadiem Milānas grāmatveži apvienojās korporācijā, kas noteica vienotas algu likmes visiem šīs profesijas pārstāvjiem. Līdzīgas organizācijas tika izveidotas daudzās pasaules valstīs, tomēr, pēc zinātniekaGoldberga uzskatiem, mūsdienu izpratnē to pirmsākumi ir meklējami 1853. gadā, Skotijā nodibinoties Grāmatvežu biedrībai (Society of Accountants in Edinburgh), kas reģistrēta 1854. gada oktobrī. Jau 1855. gadā analoģiska organizācija dibinājās arī Glāzgovā (The Institute of Accountants and Actuaries in Glasgow), bet 1870. gadā Liverpūlē savu apvienību Institute of Chartered Accountants in England and Wales nodibināja angļu grāmatveži. Pēc dažiem gadiem līdzīgas organizācijas tika izveidotas Kanādā (1880. g.), Austrālijā (1886. g.), ASV un Krievijā (1887. g.), Īrijā (1888. g.), Jaunzēlandē (1894. g.) un Nīderlandē (1895. g.). Citās pasaules valstīs šis process īpaši aktīvi norisinājies XX gs. trīsdesmitajos – piecdesmitajos gados (Vācijā, Francijā, Spānijā, Korejā, Japānā, Indijā u. c.).

Mūsdienās profesionālo grāmatvežu organizāciju skaits pasaulē pārsniedz dažus simtus, tās ir starptautiskās organizācijas, reģionālās organizācijas un nacionālās organizācijas.

Kā pirmo starptautisko organizāciju var minēt 1911. gadā Briselē dibināto Starptautisko Grāmatvežu asociāciju, kas nodarbojās ar uzskaites teorijas un terminoloģijas unifikācijas, kā arī ar grāmatvedības pasniegšanas kvalitātes problēmām. Diemžēl Pirmais pasaules karš pārtrauca tās darbību un tikai pēc pusgadsimta ilga pārtraukuma, t. i., 1977. gadā ar XI Starptautiskā grāmatvežu kongresa (Minhene) lēmumu tika izveidota Starptautiskā Grāmatvežu federācija (International Federation of Accountants). Par federācijas nosacītu priekšteci var uzskatīt X Starptautiskajā grāmatvežu kongresā (Sidneja) dibināto Starptautisko Grāmatvedības profesijas koordinācijas komiteju (International Coordination Committee for the Accountancy Profession).

Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC) pašlaik ir vienīga institūcija, kas apvieno vairāk nekā 179 nacionālo grāmatvežu organizāciju no aptuveni 130 pasaules valstu privātajiem un valsts sektoriem, kā arī audita un izglītības jomām, kopumā apvienojot vairāk nekā 2,5 milj. grāmatvežu. Federācijai ir vairāki mērķi, kā galvenos var minēt:

• grāmatvedības standartu lomas un grāmatveža profesijas prestiža celšana;
• sadarbība ar starptautiskajām organizācijām nolūkā popularizēt grāmatvedības standartu ievērošanu un lietojumu visā pasaulē;
• vadlīniju izstrāde profesionālo grāmatvežu izglītībai.

Organizācijas statūti uzliek pienākumu tās biedriem pielikt visas pūles, lai konkrētās valsts nacionālie grāmatvedības standarti atbilstu federācijas izstrādātiem ieteikumiem.

Arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija ar tās biedru aktīvo darbošanos grāmatvežu profesionālās izglītības jomā un veiktajiem zinātniskajiem pētījumiem par grāmatvedības standartizāciju, grāmatvedības vēsturisko attīstību un labākās prakses ieviešanu, finanšu pārskatu kvalitātes nodrošināšanu un grāmatvežu profesionālās sertifikācijas sistēmas ieviešanu, ir nodemonstrējusi augstu akadēmisko un profesionālo kapacitāti, kā rezultātā 2013. gadā tika uzņemta šajā prestižajā Starptautiskajā Grāmatvežu federācijā.

Līdzīgi darbības mērķi ir arī reģionālajām grāmatvežu organizācijām. Kā nozīmīgākās organizācijas Eiropas mērogā var minēt Eiropas grāmatvežu asociāciju (EAA) un Starptautisko grāmatvežu zinātnes un izglītības darbinieku asociāciju (IAAER). Eiropas grāmatvežu asociācijas kongress ir svarīgākais akadēmiskais notikums grāmatvedības jomas speciālistiem. Ikgadējā kongresa mērķis ir veicināt un izplatīt akadēmiskās novitātes grāmatvedībā un ar to saistītās jomās, kā arī apkopot labāko praksi grāmatvežu apmācībai un izglītošanai, lai veicinātu starptautisko sadarbību. Katru gadu no 1.100 līdz 1.400 delegātu apmeklēt šo pasākumu, un paralēlās sesijās un pētniecības forumos tiek nolasīti ap 800 referātu. Kongresi tiek organizēti sadarbībā ar universitātēm un katru gadu notiek citā valstī. Šogad notiks jau 37. Eiropas grāmatvežu kongress, un tā norises vieta būs Tallina.

Arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedri piedalās šajos kongresos, tā pilnveidojot gan savas zināšanas, gan nodrošinot ikdienas darbā atbilstošo starptautisko kvalifikācijas līmeni.

Nacionālās organizācijas ir skaitliski vislielākā grupa, jo gandrīz ikvienai pasaules valstij un atsevišķos gadījumos pat administratīvajai teritorijai ir sava profesionālā organizācija. Šīs profesionālās apvienības ir ļoti daudzveidīgas un tās atšķiras pēc vispārējiem darbības principiem. Tomēr tās visas vieno kāda atziņa – grāmatvedi nevar sagatavot universitātē, nemaz nerunājot par koledžu vai mācību kursiem. Profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu ir iespējams saņemt tikai tad, ja pretendenta kvalifikāciju atzinusi attiecīgās valsts profesionālā grāmatvežu organizācija. Kļūt par tādas asociācijas biedriem nemaz nav tik viegli – kā liecina statistika, vidēji pasaulē tikai 10% speciālistu ir spējīgi nokārtot kvalifikācijas eksāmenus jau pirmajā reizē. Interesants fakts, ka Lielbritānijā ir vislielākais sertificēto grāmatvežu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, salīdzinājumā ar jebkuru citu Eiropas valsti.

Nacionālajā līmenī Latvijā visvecākā grāmatvežu profesionālā biedrība ir LR Grāmatvežu asociācija (LRGA). To kā sabiedrisku profesionālu biedrību dibināja 1994. gadā grāmatvedības, audita un finanšu praktiķi un šīs jomas zinātniskie un pedagoģiskie darbinieki, lai uz kopēju interešu pamata rūpētos par savu profesionālo izaugsmi un radošo spēju izkopšanu, sekmētu savas profesijas prestiža pieaugumu un vērtīgākās pieredzes apgūšanu. Tādēļ tās galvenie uzdevumi ir pilnveidot grāmatvežu profesionālās zināšanas, nodrošināt grāmatvežu sertifikācijas procesu, veicināt grāmatvežu profesijas reglamentācijas ieviešanu Latvijā, piedalīties dažāda līmeņa profesionālās izglītības studiju programmu ar specializāciju Grāmatvedība akreditācijas procesā eksperta līmenī un sadarboties ar citu valstu profesionālajām grāmatvežu biedrībām profesionālo jautājumu risināšanā. Pamatojoties uz starptautisko pieredzi, LR GA 2000. gadā uzsāka grāmatvežu sertifikāciju. Grāmatvežu sertifikācijas būtība – uz fundamentālo zināšanu bāzes, ko nodrošina augstākā izglītība, nepārtraukta profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidošana atbilstoši sociālām un ekonomiskām valsts attīstības tendencēm. Sertifikācijas programmu izstrādāšanā piedalījās Latvijas augstskolu mācību spēki, kā arī Starptautiskās grāmatvežu zinātnes un izglītības darbinieku asociācijas konsultanti. Sertifikācijas programmas ir izstrādātas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē pieņemtajiem, kā arī Starptautiskās grāmatvežu federācijas Izglītības komitejas izstrādātām vadlīnijām:

• Augstākā izglītība un vispārējās prasmes – tās nostiprina fundamentālās zināšanas, kas ļauj profesionālam grāmatvedim adaptēties un nepārtraukti pilnveidoties karjeras laikā atbilstoši jaunākām tirgus prasībām.
• Grāmatvedības un ar to saistītās prasmes – finanšu un vadības grāmatvedība, nodokļu sistēma, komerctiesības, profesionālā ētika.
• Praktiskā darba pieredze, un nepārtraukta profesionālā tālāk izglītošanās.

Līdz šodienai profesionālās zināšanas pilnveidojuši un sekmīgi nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenus 387 grāmatveži, iegūstot profesionāla grāmatveža sertifikātu. Sertifikāta darbības termiņš ir 5 gadi, lai to pagarinātu, sertificētam grāmatvedim atbilstoši IFAC vadlīnijām un LRGA resertifikācijas nolikumam jāuztur profesionālais kvalifikācijas līmenis sertifikāta darbības laikā.

Grāmatveža misija ir kalpot visas sabiedrības interesēm. Latvijas brīvvalsts laikā grāmatvežu profesijai bija augsts prestižs. Tas veidojās daudzu gadu garumā. Profesionālās ētikas standarti un nepārtraukta profesionālā pilnveidošanās – tie ir grāmatveža profesijas prestiža stūrakmeņi. Tādēļ arī turpmāk LRGA rūpēsies par grāmatvežu kvalifikācijas pilnveidošanu un profesijas prestiža stiprināšanu sabiedrībā.

*Raksts sagatavots, izmantojot Dr.oec. A.Prauliņa zinātniskās publikācijas.