Grāmatvežu un revidentu profesionālā ētika: apmācības metodes
Viens no svarīgākiem ētikas apmācības mērķiem ir ētisko lēmumu pieņemšanas prasmes apgūšana. Šī raksta mērķis ir analizēt tādu ekonomisko profesiju pārstāvju, kā grāmatvežu un revidentu, ētikas apmācības nozīmi un nepieciešamību, kā arī sniegt vadlīnijas grāmatvežu un revidentu ētikas apmācības veidošanai un attīstībai.
Ētisko lēmumu pieņemšanas modelis satur sevī divus komponentus: morālo attīstību un tikumību. Attiecīgi morāla attīstība ietver sevī spēju uztvert/atpazīt morālo aspektu konkrētā situācijā un kritiskas domāšanas spēju, bet tikumība aptver ētisko motivāciju un raksturu. Literatūras analīze parāda, ka grāmatvedības izglītības pētnieki lielākā mērā koncentrējas uz normatīvi ētiskas spriešanas procesiem. Šī raksta autors uzskata, ka pētot ētisko apmācību metodes, lielāka uzmanība būtu jāvelta citiem ētisko lēmumu pieņemšanas aspektiem (uztvere, motivācija, raksturs), jo tie var nodrošināt ceļu ētisko lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošanai.
Lai palielinātu grāmatvedību un revīziju studējošo morālo motivāciju, autors rekomendē pārliecināt studentus rīkoties atbilstoši augstākiem profesijas morāliem standartiem, norādot, ka tieši viņi ir savas morālas izaugsmes saimnieki, un veicināt cieņpilnu attieksmi pret izvelēto profesiju.
Autors norāda, ka grāmatvedības un revīzijas nozaru augstskolu fakultātēm ir svarīga loma studentu morālā sagatavošanā. Šīs fakultātes ir līderi šo profesiju kopienā, jo sniedz studentiem primāro iespaidu par profesiju akadēmiskās izglītības ietvaros. Līdz ar to viņi ir atbildīgi par morāla toņa noteikšanu profesionālajā kopienā, nodrošinot labvēlīgo vidi ētiskas motivācijas un ētiskas uzvedības atzīšanai un pielietošanai. Visbeidzot, autors iezīmē virzienus turpmāko pētījumu veikšanai.
Mūsdienu sabiedrībā ir virkne profesiju, kuras atšķir noteiktas īpašības. Sociologi pievērš uzmanību diviem aspektiem, kas ir raksturīgi šīm profesijām:
1) speciālās zināšanas un iemaņas;
2) pienākums ievērot ētikas normas.
Šīs pazīmes var attiecināt uz dažādu nozaru profesijām, to starpā:
- juridiskās profesijas: tiesneši, notāri, advokāti;
- medicīnas profesijas: ārsti, medmāsas;
- ekonomiskās profesijas: revidenti, grāmatveži;
- citas profesijas: žurnālisti, valsts ierēdņi utt.
Kā norāda Maks Vēbers, profesionālā specializācija ir pamats vispārējai kompleksai ekonomiskai kārtībai.[1] Citi teorētiķi uzver, ka ir nepieciešamas profesijas ar atšķirīgiem, profesijai raksturīgiem ētiskiem ideāliem.[2] No šī uzskata ir izaugusi teorija par tādam profesiju grupām, kuru pārstāvjiem ir īpašas privilēģijas (speciālā atļauja, licence), kuras ir attaisnojamas, pamatojoties uz sekojošiem apsvērumiem:
1) Profesijas pārstāvju darbā jāizmanto īpašas zināšanas un iemaņas, jāspēj veidot intelektuāli sarežģītus spriedumus un pieņemt lēmumus;
2) Par cik klients nespēj adekvāti novērtēt sniedzamā pakalpojuma kvalitāti, viņam jāuzticas personai, kas viņam sniedz šo pakalpojumu (piem., konsultē);
3) Klienta uzticība balstās uz pārliecību, ka pakalpojuma sniedzēja personīgās intereses ir sabalansētas ar klienta interesēm un sabiedrības labumu par labu diviem pēdējiem;
4) Profesijas ietvaros pastāv pašregulācija – sabiedrība (arī valsts institūcijas, tiesas) var paļauties uz to, ka profesijas pārstāvji ir kompetenti, sargā savu klientu uzticību, vērtē to augstāk par savām personīgām interesēm.[3]
Šīs profesionālās pazīmes satur sevī arī norādi uz pakalpojuma sniedzēja personības īpašībām. Tas, ka personai savas profesionālās darbības kontekstā ir jābūt ne tikai kompetentai (jābūt zinošai un jāspēj zināšanas pielietot, veidojot spriedumus un pieņemot lēmumus), bet jāapzinās arī savas profesijas sabiedrisko nozīmi, mērķi, jāatbilst noteiktiem profesijai atbilstošiem ētiskiem kritērijiem, norāda arī uz nepieciešamību pēc noteikta veida izaugsmes.[4]
Šī raksta mērķis ir analizēt tādu ekonomisko profesiju pārstāvju, kā grāmatvežu un revidentu, ētikas apmācības nozīmi un nepieciešamību, kā arī sniegt vadlīnijas grāmatvežu un revidentu ētikas apmācības veidošanai un attīstībai.
Šī raksta autors vēlas dalīties profesionālās ētikas apmācības pieredzē, kura ir iegūta, gatavojot lekcijas augstskolu studentiem mācību programmu ietvaros. Šo pieredzi var izmantot, veidojot mācību kursus profesionālās ētikas jautājumos studentiem, attīstot un pilnveidojot profesionālo vērtību apgūšanu mācību procesā. Rakstā ir izmantoti vairāku autoru zinātniskie pētījumi par analizējamo jautājumu.
Latvijas grāmatvežu ētika netiek regulēta normatīvo tiesību aktu līmenī. Pārsvarā ētiskā uzvedība profesijas ietvaros ir regulēta profesionālo grāmatvežu un revidentu profesionālo asociāciju līmenī. Jāņem vērā arī tas, ka grāmatvežu attieksme pret profesionālo ētiku lielākā mērā ir nevienprātīga un pat noraidoša. Šajā sakarā kļūst nozīmīga topošo grāmatvežu sagatavošana, sniedzot tiem, izglītības programmu ietvaros, ieskatu par profesionālas ētikas pamatprincipiem, rosinot analizēt dažādas no ētikas viedokļa konfliktējošas hipotētiskās situācijas, risināt ētikas konfliktus un pieņemt pamatotus lēmumus šo konfliktu atrisināšanai.
Savukārt, profesionālo organizāciju – Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) biedriem un sertificētiem profesionālajiem grāmatvežiem un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) biedriem – zvērinātiem revidentiem, kā Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) dalīborganizācijām profesionālās ētikas ievērošana ir obligāta. Par ētikas normu pārkāpšanu sertificētie profesionālie grāmatveži un zvērināti revidenti ir disciplināri atbildīgi. Revidentu ētikas normas ir apkopotas IFAC Starptautiskās Ētikas standartu padomes izdotajā Profesionālu grāmatvežu ētikas kodeksā, kā arī plaši skaidrotas citos IFAC publicētajos dokumentos, tostarp Starptautiskajos izglītības standartos un Starptautiskos revīzijas un apliecinājuma uzdevumu standartos saistībā ar dažādām darbībām, kas veic profesionālie grāmatveži un revidenti savas profesijas ietvaros (ieskaitot tālākizglītības programmas). Tomēr, neskatoties uz tik detalizētu revidentu profesionālās ētikas normu izklāstu revidentu darbību regulējošos dokumentos, prasme pieņemt ētiskus profesionālus lēmumus apgūstama, pielietojot noteiktus pedagoģiskus paņēmienus profesionālās apmācības ietvaros.
Viens no svarīgākiem ētikas apmācības mērķiem ir ētisko lēmumu pieņemšanas prasmes apgūšana. Pēc kādiem principiem, no kādām uzvedības normām jāvadās grāmatvedim vai revidentam, pieņemot profesionālus lēmumus apstākļos, kad pastāv morālas dabas pretruna, konflikts, domstarpības? Kā atbildi uz jautājumu, autors vēlas piedāvāt ētisko lēmumu pieņemšanas modeli, kas būtu piemērota Latvijas grāmatvežiem un, it sevišķi, revidentiem. Šī modeļa pamatā ir L.Tornas (L.Thorne) apkopotais ētiskas uzvedības modelis, kas sastāv no četriem komponentiem, un kas pamatojas uz tikumības teorijas doktrīnu. Modelis arī parāda ētikas apmācības ietekmi uz modeļa komponentiem, un pierāda, ka ētikas apmācībai ir jāaptver visi komponenti, jo atsevišķu komponentu apgūšana nav pietiekama ētisko lēmumu pieņemšanas procesā.
Tornas ētisko lēmumu pieņemšanas modelis sastāv no divām daļām:
1) morāla attīstība, kas iekļauj sevī divus aspektus: morālo aspektu atpazīšana/ uztvere un šo aspektu analīze/apzināšana;
2) tikumība, kas savukārt arī ietver sevī divus aspektus: ētiskā motivācija un vēlēšanās rīkoties atbilstoši morālei, kā arī personas rakstura īpatnības, kas spēj piepildīt šo motivāciju/velēšanos.[5]
Morāla attīstība
Viens no komponentiem, kas veido morālo attīstību ir spēja uztvert/atpazīt morālo aspektu konkrētā situācijā. Ētiskā lēmuma pieņemšanas process sākas ar to, ka potenciālais lēmuma pieņēmējs apzinās, kādā veidā konkrēta situācija var ietekmēt citu personu labklājību, un sakarā ar to identificē šīs situācijas morāles aspektus. Kā parādīja empīriskā izpēte, ko veica Falmers (Fulmer) un Kargils (Cargile), studenti, kas studēja AICPA programmā, salīdzinājumā ar citiem ekonomisko specialitāšu studentiem, daudz ātrāk varēja atpazīt iespējamus ētiskus aspektus noteiktos uzdevumos (situācijās)[6]. Tomēr, vērtējot uzdevumu risinājumus, jāatzīmē, ka izvelētie argumenti risinājuma pamatojumam īpaši neatšķiras. Tas liecina par to, ka ētiskā aspekta atpazīšana nav pietiekama, lai izvēlētos pareizo, ētikas nomām atbilstošo risinājumu.
Šajā sakarā M.Armstronga veica pētījumu par ētikas un profesionālo priekšmetu mācību kursu mijiedarbību un nonāca pie secinājuma, ka vislabākā ir tā saucamā „sendviča pieeja”, kas paredz, ka grāmatvedības specialitāšu studentu ētiskā apmācība norisinās vairākos etapos. [7] Sākumā ētika tiek pasniegta, kā vispārējo ētikas jautājumu izklāsts, turpmāk ētikas kurss parādās atsevišķos profesionālos priekšmetos, saistībā ar dažādu grāmatvedības un revīzijas uzdevumu (kāzusu) risināšanu. Tādējādi tiek veicināta studentu ētiskā domāšana un izpratne par profesionālo ētiku.
Otrais Tornas modeļa komponentsir ētiskā aspekta analīze/ apzināšana, kas noved pie ētiskas spriešanas. Šī komponenta pamatā ir kritiskas domāšanas spējas attīstība. Zinātniskajā literatūra tika aizstāvētas vairākas pieejas, kādā veidā var iemācīties analizēt un ētiski spriest par dažādām profesionālajām situācijām[8]. Starp šīm pieejām var minēt morālas attīstības psiholoģiju, klasiskās filozofiskās teorijas, kāzusu analīzi, ētikas kodeksus un tikumības teoriju.
Lai izveidotu pamatu ētikas piemērošanai grāmatvežu un revidentu profesionālajā darbībā, mācību grāmatās par ētikas jautājumiem parasti tiek piedāvātas klasiskās normatīvas ētikas teorijas: egoisms, utilitārisms, deontoloģija. Ir svarīgi, lai studenti saprastu šīs teorijas, jo bieži vien sastopoties ar tām ekonomisko kursu ietvaros, studenti tās pietiekami neizprot. Piemēram, ekonomisko programmu ietvaros studentiem tiek piedāvāta Ādama Smita teorija. No šīs teorijas studenti var kļūdaini secināt, ka arī revidentiem un grāmatvežiem rīkoties tikai savās interesēs ir ne tikai pieļaujami, bet ir vēlami un nepieciešami, jo tas tiek darīts, lai palielinātu arī sabiedrības intereses. Studiju kursa ietvaros diskutējot par egoisma teoriju būtu jānorāda, ka Ādama Smita apgalvojums, ka cilvēki rīkojas savās personīgās interesēs, ir izteikts saistībā ar izveidoto ekonomisko modeli. Studentiem jāskaidro, ka Ādama Smita apgalvojums nav ne normatīvs („cilvēkiem ir jārīkojas savās interesēs), ne empīrisks („cilvēki vienmēr rīkojās savās interesēs”).
Pasniedzot klasiskās ētikas teorijas, pastāv risks, ka studentiem var izveidoties priekšstats, ka visas teorijas ir vienādas un vienmēr palīdz sniegt morālo attaisnojumu savai rīcībai. Vai arī var izveidoties pretēja situācija, studenti uzskatīs visas teorijas par nosacītām, attīstot studentos agnosticisma (pasaules neizzināmības) garu. Līdz ar to, pasniedzēja uzdevums ir izskaidrot katras teorijas vājās un stiprās puses, rosināt analizēt šīs teorijas, piemērot un vērtēt rezultātu.
Daži autori uzstāj, ka būtu jāstudē tikai profesionālās ētikas kodekss. Tomēr šeit pastāv risks, ka pasniedzējs var izmantot šo kodeksu, kā vienīgo mācību līdzekli, pievēršoties tikai kodeksa saturam, un neveidojot izpratni par profesionālajiem pienākumiem un atbildību, kas sniedzās pāri ētikas kodeksam. Uzmanības koncentrēšana tikai uz ētikas kodeksa normām nozīmē attīstīt studentos nelokāmu, stīvu profesionālo pienākumu izpratni, profesionālo spriedumu tukšumu (to, ko ikdienā mēs saucam par tukšu pļāpāšanu).
Alternatīva pieeja, pasniedzot profesionālās ētikas normas un skaidrojot pamatprincipus, piemēram, neatkarību, varētu būt sekojoša:
1) sākumā tiek analizēts neatkarības jēdziens, tās nepieciešamība grāmatveža (revidenta) darbā, esošās neatkarības koncepcijas;
2) tad pasniedzējs var piedāvāt dažādus kāzusus (situācijas), kas satur neatkarības aspektus un aicināt studentus tos atklāt. Lai sasniegtu rezultātus, būtu lietderīgi sadalīt studentus nelielās grupās.
3) Pēc kāzusu apspriešanās auditorijā, studentiem var uzdot pašiem mēģināt atrast atbildi, izmantojot attiecīgo literatūru, normatīvus dokumentus, skaidrojumus. Studenti var salīdzināt savā grupā izveidoto kāzusu risinājumu un literatūrā sniegtos norādījumus un vadlīnijas, sagatavojot to rakstveidā.
Šāda veida uzdevumi iekļauj sevī darbu grupā, pētījuma veikšanu, kritisko domāšanu, rakstīšanu un ētiku. Tādējādi, studenti uztver ētikas kodeksus kā izpētes objektu, nevis kā „atbilžu grāmatu” vai noteikumus kā pašus par sevi.
Tikumība
Tornas modeļa otrā kategorija ir tikumība. Tā arī sastāv no diviem komponentiem.
Viens no tiem ir ētiskā motivācija/nodoms. Vairums pētnieku (Pincloffs, Thorne, Rest, Gough) uzskata, ka tikumība ir indivīda rakstura pazīme. Šī pazīme ir ieaudzināma, veidojama un pārveidojama, tātad nav statiska. Tieši tikumības esamība indivīdā un tās attīstības pakāpe nosaka ētisko motivāciju/nodomu, pieņemot attiecīgus lēmumus. Šajā sakarā ir interesanta Gafa (Gough) izstrādātā formula:
Doma – Darbība – Paradums – Raksturs – Liktenis [9]
Pēc Gafa uzskata dzīves laikā personas raksturs mainās. Šajā sakarā viņš izstrādāja četrus principus:
1) Mums kā cilvēkiem ir spēja noteikt, kas mēs esam un kādi mēs vēlamies būt, vai arī kādiem mums jābūt pēc būtības.
2) Atbilžu meklējumi uz jautājumu „Kas mēs esam pēc būtības?” neizbēgami noved mūs ētiskā dimensijā.
3) Mums ir iedzimta spēja izvelēties labo.
4) Kad mēs nonākam pie apziņas par to, kas mēs esam – mēs un tikai mēs esam tie, kas nosaka mūsu pašu likteni.
Gafs uzskata, ka indivīdi kļūst labāki, rīkojoties ētiski. Līdz ar to viņš aicina indivīdus praktizēt labu uzvedību, jo tikumība ir labs paradums.[10]
Sekojot Gafa nostādnēm, grāmatvedības un revīzijas pedagogiem jācenšas ieaudzināt studentos lepnuma (labā nozīmē) izjūtu par savu profesiju un jāsekmē vēlēšanos darboties saskaņā ar augstākiem profesijas ideāliem. Pedagogiem jāpārliecina studenti par to, ka tikumības apgūšana ir nepieciešama veiksmīgas un izcilas profesionālas prakses veidošanai.
Studentu tikumības apmācībā nozīmīga loma ir piemēriem no prakses. Varētu būt divu veidu piemēri. Viens no tiem ir tā saucamie „šausmu stāsti”, kas kopā ar pedagoga komentāriem, parādītu studentiem kā rīkoties būtu nepareizi. Citi varētu būt pozitīvi stāsti, tā saucamie „varoņu stāsti”, kas modinās lepnumu par izvēlēto profesiju un kļūs par pozitīvo motivāciju savai rīcībai.
Tornas tikumības kategorijas otrais komponents (modeļa pēdējais) ir ētiskais raksturs/uzvedība. Tieši indivīda raksturs noteic viņa velēšanos un spēju rīkoties saskaņā ar ētisko nodomu.
Kā norāda Rests (Rest), drosme ir viens no būtiskākiem komponenta ētiskais raksturs/uzvedība tikumiem. Drosme nodrošina to, ka indivīds no ētiskā nodoma nonāk pie ētiskās uzvedības.[11] Svarīgs ir arī tāds tikums kā neatlaidība. Šajā stadijā pedagoga loma nedaudz mainās. Pedagogs sagatavo studentus ētiskai uzvedībai, palielinot morālo jūtīgumu, veicinot morālo domāšanu un motivāciju, bet pēdējo soli studentam ir jāizdara pašam. Lai to izdarītu, studentiem ir nepieciešams apgūt tā saucamus instrumentālus tikumus (drosme, neatlaidība, gara spēks). Šo tikumu apgūšana notiek caur praksi un atkārtošanu, līdz indivīdi to sāks atbalstīt un veicināt arī sabiedrībā.
Secinājumi
Viens no svarīgākiem ētikas apmācības mērķiem ir ētisko lēmumu pieņemšanas prasmes apgūšana. Ētisko lēmumu pieņemšanas modelis satur sevī divus komponentus: morālo attīstību un tikumību. Attiecīgi morāla attīstība ietver sevī spēju uztvert/atpazīt morālo aspektu konkrētā situācijā un kritiskas domāšanas spēju, bet tikumība aptver ētisko motivāciju un raksturu.
Pētot ētisko apmācību metodes, uzmanība jāpievērš ne tikai normatīvi ētiskas spriešanas procesiem, bet arī citiem ētisko lēmumu pieņemšanas aspektiem: uztvere, motivācija, raksturs, jo tie nodrošināt bāzi ētisko lēmumu pieņemšanas procesam.
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija vēlas uzsvērt, ka grāmatvedības un revīzijas nozaru augstskolu fakultātēm ir svarīga loma studentu morālā sagatavošanā – tās nodrošina labvēlīgo vidi ētiskas motivācijas un ētiskas uzvedības atzīšanai un pielietošanai. Grāmatvedības un revīzijas pedagogiem jācenšas ieaudzināt studentos lepnuma (labā nozīmē) izjūtu par savu profesiju un jāsekmē vēlēšanos darboties saskaņā ar augstākiem profesijas ideāliem. Pedagogiem jāpārliecina studenti par to, ka tikumības apgūšana ir nepieciešama veiksmīgas un izcilas profesionālas prakses veidošanai. Pedagogiem jāsagatavo studenti ētiskai uzvedībai, palielinot morālo jūtīgumu, veicinot morālo domāšanu un motivāciju, veicinot arī pētījuma veikšanu un kritisko domāšanu.
Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija aicina Latvijas augstskolu grāmatvedības un revīzijas nozares speciālistus – mācību spēkus pievienoties LRGA izveidotajam Grāmatvedības un revīzijas disciplīnu mācību spēku forumam.
[1] Max Weber. On Law, in Economy and Society. //Max Rheinstein ed.1922, p.253
[2] Deborah L.Rhode, David Luban. Legal Ethics. Fourth Edition. New York, Foundation press, 2004, p.3
[3] Herbert Kritzer. „The Professions Are Dead: Long Live the Professions” 22 Law&Social Inq. 713 (2001); Section B infra
[4] „Youth Leaders Choose Core Language for Character Education,” Ethics: Easier Said Than Done, issues 19 and 20 (Marina del Ray, CA: Josephson Institute of Ethics, 1992)
[5] Thorne, L. The role of virtue in auditors’ ethical decision making: an integration of cognitive-developmental and virtue-ethics perspectives. Research on Accounting Ethics, 4, 1998.pp.291-308
[6] Fulmer, W.E., & Cargile, B.R. Ethical perceptions of accounting students: does exposure to code of professional ethics help? Issues in Accounting Education, Fall, pp.207-219.
[7] Armstrong, M.B. (1998) Ethics and professionalism in accounting education: a sample course. Journal of Accounting Education, 11, pp.77-92
[8] Thorne, L. The role of virtue in auditors’ ethical decision making: an integration of cognitive-developmental and virtue-ethics perspectives. Research on Accounting Ethics, 4, 1998.pp.291-308
[9] Gough, R.W. (2001) Character is destiny: the value of personal ethics in everyday life. Rocklin, CA: Prima Publishing
[10] Gough, R.W. (2001) Character is destiny: the value of personal ethics in everyday life. Rocklin, CA: Prima Publishing
[11] Rest, J., Narvaez, D., Bebeau, M.J., & Thoma, S.T. (1999). Postconventional moral thinking: a neo-Kohlbergian approach. Mahwah, NJ: Lawrence Erlbaum Associates.
- Autors LRGA
- Publicēts Andrejs Ponomarjovs, Blogi, LRGA jaunumi, Raksti
- Sep, 07, 2015
- Comments Off