Informācija par tikšanos LDDK 24.05.2016.

2016.gada 24.maijā LDDK aicināja savus biedrus uz tikšanos ar Labklājības ministrijas (LM) pārstāvjiem par darba samaksas regulējuma un aprēķināšanas problemātiku. No LM puses piedalījās Ineta Vjakse, LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece un Aina Liepiņa, LM darba tirgus politikas departamenta vecākā referente. LRGA pārstāvēja valdes locekle, sert.prof.grāmatvede Ingrīda Kuplā un metodoloģijas komitejas locekle, sert.prof.grāmatvede Ņina Vasiļevska.

Iniciatore diskusijai bija Maija Grebenko (žurnāla Bilance galvenā redaktore), saistībā ar diskusijām par šīm tēmām sociālajos tīklos.

Uz tikšanos pārsvarā bija ieradušies valsts uzņēmumu pārstāvji (grāmatveži, personāla vadītāji, juristi), kuru problēma saistīta ar grozījumiem Darba likumā un to piemērošanu, t.i., par 74. pantu (Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ) un 75. pantu (Vidējās izpeļņas aprēķināšana).

Galvenokārt diskusija izvērtās par 74.panta 1.daļas piemērošanu:

Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta trešajā daļā noteikto atlīdzību (ja darbiniekam ir noteikta laika alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā noteikto darba samaksu. Ja darbiniekam ir noteikta akorda alga, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos viņam izmaksā vidējo izpeļņu):

1. pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, veic veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;
2. iepriekš par to paziņojot darba devējam, ārstniecības iestādē nodod asinis vai asins komponentus;
3. ne ilgāk kā divas darba dienas neveic darbu sakarā ar laulātā, vecāku, bērna vai cita tuva ģimenes locekļa nāvi;
4. ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, īpaši gadījumos, kad darbinieks  neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

Konstatētās problēmas:

1. Gadījumos, kad darbinieki sūdzas par minēto dienu apmaksu, ir problemātiski pierādīt, ka šīs attaisnotās prombūtnes dienas ir apmaksātas, ja grāmatvedis tās neizdala atsevišķā ailē vai nepiešķir speciālu kodu. Tas attiecas uz visiem darbiniekiem, gan kam ir noteikta mēnešalga, gan stundas likme, gan akorda alga. Neskatoties uz to, ka ir apmaksāta visa mēneša likme, strīdus gadījumos ir jāprot pierādīt, ka šī diena tiešām ir apmaksāta.

2. Atvaļinājuma apmaksa. Vissāpīgākais ir tad, ja atvaļinājums iekrīt tad, kad ir svētku dienas, jo tad tas ir garāks. Apmaksāts tiek pagarinātais atvaļinājums. Ko darīt ar svētku dienām, kas ir pa vidu? Darbiniekam ar stundas likmi, ja viņš strādā, svētku diena tiek apmaksāta, bet ja svētku dienas, kas iekrīt darba dienās, iekrīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma laikā, netiek apmaksātas.

3. Par semināriem – semināru dienā – drusku pastrādā, drusku attaisnotā prombūtne, kā rēķinam?

4. Vidējās izpeļņas aprēķins. Likumā nav noteikts, ka atvaļinājuma summai jābūt tikpat lielai kā darba alga, vidējā izpeļņa var sanākt arī mazāka, attiecīgi darbiniekam aprēķinātais atvaļinājums par pilnu mēnesi var būt mazāks nekā mēneša alga. Kā risinājums, ieteikts darba līgumā vienoties par to, ka aprēķinātais atvaļinājums nebūs mazāks kā darbinieka aprēķinātā alga.

5. Mainījusies normālā darba laika izpratne, vajadzētu skaidrojumus.

6. Darbinieku dežūras, kuri ir mājās un izbrauc pēc izsaukuma, nav skaidrs vai ir darba laiks vai nav? Pēc LM pārstāvju skaidrojuma, ES šāda regulējuma nav. Ir vai nu darba laiks, vai atpūtas laiks. Šādi gadījumi, kas nav atrunāti normatīvajos aktos, jāatrunā uzņēmuma iekšējos dokumentos.

Ineta Vjakse, LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece atzīmēja, ka pēc vecās sistēmas (2010.gada 30.novembra MK noteikumi Nr.1096 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”), darbiniekiem, kuri bija nostrādājuši pilnu mēnesi, bet darba alga bija mazāka par minimālo mēneša algu, darba algu vajadzēja palielināt līdz minimālajai algai,  jaunā sistēma šādu kārtību vairs neparedz.

Neskatoties uz to, ka galvenais šīs tikšanās mērķis bija diskusija par vidējās darba samaksas aprēķina problēmām, no LRGA puses aktualizējām vēl vienu problēmu, kas mūs sagaida ar 01.01.2017., proti, VSAOI piemaksa par tiem darbiniekiem, kuru alga ir mazāka par minimālo algu. Grozījumi stājušies spēkā ar 01.01.2016., bet būs jāpiemēro ar 01.01.2017.  LM pārstāvji paskaidroja, ka ministrija bija pret šo jauninājumu, šo jauninājumu atbalstīja Finanšu ministrija. Kā galvenos iemeslus, kāpēc tas ir ieviests, nosauca sekojošus iemeslus:

• sakarā ar piedalīšanos konkursos tiek pievērsta uzmanība vidējās darba algas lielumam, tāpēc daudzi sāk norādīt atskaitēs mazāk stundu, tiek uzskatīts, ka tas tiek darīts ar speciālu nolūku;
• izskaust nepilnu darba laiku;
• ja nodarbina uz nepilnu darba laiku, darba devējiem jāatrod nauda, lai vismaz piemaksātu VSAOI līdz minimālajai algai.

Tā kā laiks līdz norma stājas spēkā vēl ir, jādara viss iespējamais, lai to atceltu. Tāpēc visi klātesošie, kas piedalījās diskusijā, tika, aicināti iepazīties ar grozījumiem VSAOI likuma pantu 20.³ un pārejas noteikumu punktiem 53., 54., 55. un 56.

Ar likumu jaunajā redakcijā var iepazīties izvēloties nākotnes redakciju – no 01.01.2017.