+371 67034633

mob. +371 29250900 +371 29287030

Aspazijas bulvāris 5-434, Rīga, Latvija lrga@lrga.lv

Jaunā grāmatvedības DIREKTĪVA

Dr.oec. Andrejs Ponomarjovs,
LRGA prezidents,
LRGA Sertificēts profesionāls grāmatvedis

 

2013. gada jūnijā tika pieņemta jauna Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (turpmāk tekstā – Grāmatvedības direktīva), kas atceļ līdz šim spēkā esošās Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, kuru normas bija iekļautas Latvijas Republikas Gada pārskatu likuma un Konsolidēto gada pārskatu likuma esošajās redakcijās. Paredzēts, ka šī Grāmatvedības direktīva ES dalībvalstīm jāpārņem ne vēlāk kā līdz 2015. gada 20. jūlijam.

 

Jaunā Grāmatvedības direktīva pēc savas struktūras būtiski atšķiras no spēku zaudējušajām direktīvām, līdz ar to svarīgākais jautājums ir esošās gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sastādīšanas bāzes modernizēšana Latvijā un jaunā regulējuma pieņemšana, pamatojoties uz jaunās Grāmatvedības direktīvas normām.

 

Šajā saistībā Latvijas Republikas Finanšu ministrija izveidojusi darba grupu, kuras mērķis ir izstrādāt jaunu likumprojektu, kas atspoguļos jaunās Grāmatvedības direktīvas prasības. Paredzēts, ka darba grupa jauno likumprojektu izstrādās ne vēlāk kā līdz 2014. gada 4. jūlijam.

 

Darba grupas sastāvā, kuru vada Latvijas Republikas Finanšu ministrija, iekļauti pārstāvji gan no dažādām Latvijas Republikas ministrijām un iestādēm – Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta, gan arī no profesionālajām savienībām un organizācijām, kas apvieno biznesa un akadēmiskās vides aprindu pārstāvjus – Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras u. c.

 

Viens no jaunās Grāmatvedības direktīvas mērķiem ir administratīvā sloga samazināšana mikrouzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), labvēlīgas uzņēmējdarbības vides izveidošana tiem (tajā skaitā birokrātiskā sloga mazināšana, tiesiskā regulējuma uzlabošana) un to internacionalizācijas veicināšana. Piemēram, daļā jautājumu, kas skar mikrouzņēmumu darbību, ir atzīmēts, ka mikrouzņēmumiem kā nelieliem uzņēmumiem jāizmanto iespēja sniegt vienkāršotus pārskatus (pat salīdzinājumā ar pārskatiem, ko sagatavo mazie uzņēmumi), jo šīs grupas uzņēmumiem ir ierobežoti resursi, kā arī šādu uzņēmumu pārskatu lietotāju loks nav tik plašs.

 

Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem Grāmatvedības direktīvas pārņemšanas procesā ir jautājums par katras uzņēmumu grupas finanšu pārskatu (iekļaujot pārskatus, ko sagatavo mikrouzņēmumi un MVU) lietotāju vajadzību izpratni, kā arī sapratīga kompromisa un sava veida „līdzsvara” sasniegšanu starp finanšu pārskatu lietotāju interesēm un uzņēmumiem, kuri sastāda šos pārskatus, un tādā veidā tiek noslogoti.

 

Grāmatvedības direktīvā ir skaidri noteikts, kādi uzņēmumi uzskatāmi par mikrouzņēmumiem, maziem uzņēmumiem, vidējiem uzņēmumiem un lieliem uzņēmumiem.

 

Grāmatvedības direktīvas preambulas izpratnē administratīvais slogs, kas saistīts ar finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu, izpaužas:

  • nepieciešamībā uzņēmumiem piemērot sarežģītus atsevišķu posteņu atzīšanas principus un novērtēšanas metodes;
  • nepieciešamībā sagatavot atsevišķas gada pārskata daļas (tādas kā naudas plūsmas pārskats, pašu kapitāla izmaiņu pārskats, vadības ziņojums), kuras finanšu pārskatu lietotāji izmanto maz vai neizmanto;
  • nepieciešamībā sniegt pārlieku detalizētu informāciju finanšu pārskatos, ieskaitot atspoguļojamās informācijas apjomu finanšu pārskatu pielikumā.

 

Tajā pašā laikā Grāmatvedības direktīvas preambulā ir uzsvērts, ka valstī pieņemamajam normatīvajam regulējumam, kas tiek saskaņots ar Grāmatvedības direktīvas normām, ir jāsatur prasība uzņēmumiem sniegt tādu minimālo informācijas apjomu, lai šādā veidā sagatavots finanšu pārskats sniegtu „patiesu un skaidru priekšstatu” par uzņēmuma finanšu stāvokli un saimnieciskās darbības rezultātiem.

 

Svarīgs jauninājums ir tas, ka direktīva piedāvā unificēt bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina formas saskaņā ar Grāmatvedības direktīvā piedāvātajām shēmām, kam arī vajadzētu atvieglot finanšu pārskatu lietotājiem iespēju veikt finanšu pārskatu analīzi visas Eiropas Savienības robežās.

 

Par ko tad „tiek lauzti šķēpi” darba grupā, kura nodarbojas ar jaunā regulējuma un likumprojekta par finanšu pārskatu sastādīšanu izstrādi?

 

Pirmkārt, par sniedzamā finanšu pārskata apjomu, īpaši attiecībā uz iespējamajiem atvieglojumiem mikro un maziem uzņēmumiem. Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas normām uzņēmums ir uzskatāms par mikrouzņēmumu, ja tas nepārsniedz 2 no 3 kritērijiem: neto apgrozījums EUR 700 000, bilances kopsumma EUR 350 000, vidējais darbinieku skaits gadā – 10. Piemērojot maksimāli iespējamos atvieglojumus, ko dotajai uzņēmumu grupai pieļauj Grāmatvedības direktīva, turklāt neiedziļinoties Grāmatvedības direktīvā izklāstītajos principos, viegli iedomāties situāciju, ka mikrouzņēmuma gada pārskats varētu sastāvēt no bilances (detalizētas tikai tādos posteņos kā „Ilgtermiņa ieguldījumi”/„Apgrozāmie līdzekļi”, „Pašu kapitāls”/„Kreditori”), peļņas vai zaudējumu aprēķina, kas sastāvētu no tādiem posteņiem kā „Ieņēmumi”-„Izdevumi”-„Uzņēmuma ienākuma nodoklis”= „Peļņa” (vai arī pilnīgs atbrīvojums no nepieciešamības sastādīt peļņas vai zaudējumu aprēķinu), un nelielas informācijas atklāšanas finanšu pārskatu pielikumā – aizdevumi vadībai un garantijas, notikumi pēc bilances datuma, bez jebkādiem citiem atšifrējumiem, paskaidrojumiem un grāmatvedības uzskaites politikas aprakstiem. Kādi plusi un mīnusi šādam risinājuma variantam, ja tas būtu pieņemts? Neapšaubāmi, šāda Gada pārskata sagatavošanas process neprasītu daudz pūļu, pilnīgi iespējams, ka saskaņā ar grāmatvedības programmas iestatījumiem, šāds pārskats tiktu izdrukāts uz pāris lapām. Bet kādi ir zaudējumi no šāda „super atvieglotā” varianta? Pirmkārt, tas ir uzskaites analītiskums – piemēram, tas, ka pārskatā nav nepieciešamības sadalīt (sagrupēt) izdevumus pa atsevišķiem posteņiem, novedīs pie visu izmaksu iekļaušanas „kopējā katlā” (īpaši, ja vadība nepievērš uzmanību izmaksu analīzei un plānošanai). Tajā pašā laikā ar UIN apliekamā ienākuma bāzes noteikšanai nepieciešamas apjomīgas korekcijas izmaksu posteņos, kas nozīmē, ka izmaksām jābūt uzskaitītām atsevišķos kontos. Tāpat jāatzīmē, ka pārlieku vienkāršota finanšu pārskata forma būs nepietiekama lēmumu pieņemšanai tādām finanšu pārskatu lietotāju grupām kā bankas, līzinga kompānijas, aizdevēji – visi no uzņēmuma visticamāk pieprasīs īpašu, atsevišķu finanšu pārskatu sagatavošanu un sniegšanu, kas būs papildus slogs pārskatu sastādītājiem. Saprotamas ir arī grāmatvežu profesijas pārstāvju bažas par to, ka grāmatvedības uzskaites standartu ievērošanas nepieciešamības trūkums, pārlieku vienkāršotu uzskaites metožu piemērošana var novest līdz profesionālo zināšanu un prasmju zaudējumam un profesijas degradācijai kopumā. Der atzīmēt, ka darba grupas dalībnieki apzinās šos riskus gan no sabiedrības un finanšu pārskatu lietotāju, gan no grāmatvežu profesijas puses. Šajā saistībā darba grupa kā mērķi izvirza nevis mikrouzņēmumu Gada pārskata formas pārlieku vienkāršošanu, bet gan finanšu pārskatu sagatavošanas normatīvā regulējuma izstrādi, ņemot vērā interešu saskaņošanu, kā arī proporcionalitāti, kas arī ir Grāmatvedības direktīvas galvenā ideja, uz kā vajadzētu balstīt jaunā regulējuma izstrādes pieeju.

 

Otrkārt, „administratīvā sloga” mazināšana Grāmatvedības direktīvā tiek uztverta kā iespēja apvienot atsevišķus posteņus vai klasificēt tos citos posteņos, kā arī iespēja piemērot tikai vienkāršotas novērtēšanas metodes (piemēram, netiek dota iespēja izmantot tirgus cenu metodi). Kritiku izraisa arī pietiekošu skaidrojumu trūkums attiecībā uz vienu vai otru posteņu uzskaiti. Kā piemēru šajā situācijā var minēt bioloģiskos aktīvus. Šajā sakarā rodas neskaitāmi jautājumi arī attiecībā uz pārskatu iesniegšanu Elektroniskās Deklarēšanas sistēmā (EDS), kurā var nebūt iespējams atspoguļot visas iespējamās kombinācijas to vai citu posteņu iekļaušanai atsevišķās aktīvu grupās. Bez tā, administratīvo slogu nemazinās Statistikas pārvaldes pieprasītā nepieciešamība papildus sagatavot statistiskas pārskatus, kuros tiek izmantota cita klasifikācijas sistēma, nekā uzņēmumā.

 

Treškārt, jaunās Grāmatvedības direktīvas ieviešana rada dažāda veida sarežģījumus terminoloģijā. Piemēram, mums ierasto jēdzienu „nolietojums”, „amortizācija” vietā tiek lietots termins „vērtības korekcija”. Tādā veidā darba grupai jaunā regulējuma terminoloģijas izklāstā jāņem vērā uzreiz vairāki aspekti – esošā terminoloģija (gan Gada pārskatu likumā, gan Latvijas Grāmatvedības standartos kā labās prakses piemēros), termini, kuri tiek lietoti jaunajā Grāmatvedības direktīvā, Starptautiskajos Finanšu pārskatu standartos (SFPS).

 

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija regulāri informē tās biedrus par paveikto attiecībā uz likumprojektu, kas regulēs pārskatu sastādīšanu saskaņā ar Grāmatvedības direktīvu; asociācijas deleģētie pārstāvji aktīvi piedalās darba grupā, sagatavojot priekšlikumus un apkopojot no asociācijas dalībniekiem saņemtos komentārus, ierosinājumus un papildinājumus.