MK noteikumu projekta izstrāde pie jaunā likuma “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums”

Iestrādājot Latvijas normatīvajos aktos jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes 26.06.2013. direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem tiesību normas, tapa jauns likumprojekts “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” (turpmāk tekstā – likumprojekts). Šī gada 13.maijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 1.lasījumā atbalstīja šo likumprojektu un 2.lasījums ieplānots jau jūnija vidū. Paredzēts, ka jaunais likums stāsies spēkā 2015.gada 20.jūlijā, līdz ar ko Sabiedrībām, kuru finanšu gads beidzas pēc 2016.gada 1.janvāra, būs jāpielieto jau jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normas, sagatavojot gada pārskatus un konsolidētus gada pārskatus.

Atbilstoši likumprojekta 15.pantam, lai nodrošinātu vienotu izpratni par finanšu pārskata posteņiem, likuma piemērošanai Ministru kabinets izdod noteikumus (turmpāk tekstā – MK noteikumi), kuros nosaka:

1) kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatos norāda saņemto valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālo atbalstu (finanšu palīdzību), ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā;

2) kārtību, kādā finanšu pārskatos norāda notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus;

3) kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus;

4) pamatlīdzekļu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas;

5) darba vai produktīvo dzīvnieku vai augu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā  norāda ar tiem saistītās izmaksas  un vērtības izmaiņas;

6) uzkrājumu, debitoru parādu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas nosacījumus un metodes;

7) kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus;

8) pētniecības un attīstības pasākumu un sabiedrībā radītu bezķermenisku lietu, kuras neatbilst nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas nosacījumiem, norādīšanu finanšu pārskatā, minot konkrētus piemērus;

9) krājumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un kārtību, kādā finanšu pārskatā norāda ar tiem saistītās izmaksas un vērtības izmaiņas;

10) kārtību, kādā novērtē un finanšu pārskatos norāda finanšu nomas un operatīvās nomas darījumus;

11) kārtību, kādā pašu kapitāla posteņus norāda finanšu pārskatos individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības;

12) kārtību, kādā finanšu pārskatu sagatavo sabiedrība, kura neatbilst likumprojekta 14.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajam darbības turpināšanas principam;

13) kārtību, kādā sagatavo finanšu pārskatu par periodu, kas īsāks par pārskata gadu (starpperiodu pārskats);

14) kārtību, kādā veic attiecīgo īpašuma objektu pārklasificēšanu un turpmāko norādīšanu bilancē gadījumā, ja sabiedrība pārtrauc ieguldījuma īpašumu vai bioloģisko aktīvu, vai pārdošanai turētu ilgtermiņa ieguldījumu novērtēšanu, pamatojoties uz patieso vērtību.

Likumprojektā paredzēts, ka attiecīgie MK noteikumi jāizdod ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.janvārim, līdz ar ko Finanšu ministrija šī gada martā ir izveidojusi darba grupu, lai izstrādātu attiecīgo noteikumu projektu. Darba grupas Latvijas profesionālās organizācijas, tostarp Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija un Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācija, kā arī Valsts ieņēmumu dienests tika aicināti deleģēt divus pārstāvjus dalībai darba grupas sanāksmēs un attiecīgās organizācijas biedru kopējā viedokļa, komentāru, ieteikumu paušanai.

Pirmā darba grupas sēde notika šī gada 1.aprīlī un secīgi norisinās gandrīz ik pēc nedēļas Finanšu ministrijas telpās. Pašreiz darba grupā ir panākta vienošanās, ka visi iepriekš uzskaitītie jautājumi no 1 līdz 14 tiks apskatīti un apkopoti vienā MK noteikumu dokumentā ar iedalījumu atbilstošās tēmas nodaļās.

Izstrādājot MK noteikumu projekta nodaļas, par pamatu tiek ņemti pašreiz spēkā esoši 21.07.2011. MK noteikumi Nr.488 “Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” un 15.06.2004. MK noteikumi Nr. 537 “Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā”. Tomēr atsevišķas MK noteikumu projekta nodaļas, kā 5., 8., 10., 12., 13. apakšpunktā minētās uzskaites kārtības prasības, tiks rakstītas pilnīgi no jauna. Pie katras nodaļas izstrādes profesionālās organizācijas ir aicinātas izteikt priekšlikumus prasību un uzskaites kārtības noteikšanai, teksta formulēšanai, pamatojoties uz savu profesionālo praksi, ņemot vērā arī līdz 21.07.2011. spēkā bijušo Latvijas grāmatvedības standartus un pašreizējos Starptautiskos grāmatvedības standartus.

Šobrīd darba grupas sanāksmēs jau ir izskatīti priekšlikumi un formulētas atbilstošās MK noteikumu projektā paredzamās prasības attiecībā uz nodaļām par iepriekš tekstā apakšpuntos no 1. līdz 4., 6., 9., 14. minētām tēmām. Šo nodaļu apsriežu laikā vēl joprojām nav panākta gala vienošanās par tādiem tajos paredzamiem jautājumiem, kā:

1) summu par neizmantotajiem atvaļinājumiem atspoguļošanas vienotas prakses noteikšanu. Galvenokārt tiek atbalstīta ideja par vienotu pieeju šādu summu klasifikācijai bilances īstermiņa kreditoru postenī “Uzkrātās saistības”, taču tajā pašā laikā paredzot prasības šo summu (turpmākos gados – summas korekciju) obligātai atjaunošanai uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā.

2) nodaļā par ieņēmumiem paredzēt normas vienotai praksei par lojalitātes programmu ietvaros (uzkrājamie bonusa punkti uz klienta kartēm) gūtajiem ieņēmumiem un ar to saistīto izdevumu atspoguļošanas brīdi lojalitātes programmas organizātora grāmatvedības uzskaitē.

3) Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu auditu ietvaros par neatzīto darījumu veicamās korekcijas grāmatvedības uzskaitē un informācijas atspoguļošana finanšu pārskatā. Galvenokārt nav vienotas pieejas, vai šīs korekcijas jāatspoguļo un jālabo kā iepriekšējo periodu kļūdas atbilstoši MK noteikumu projekta 2.nodaļas prasībām.

4) nodaļā par pamatlīdzekļiem precizēt gadījumus, kuros pie pamatlīdzekļu vērtības pārvērtēšanas uz augšu vai novērtēšanas uz leju būtu jāpiesaista sertificēts vērtētājs.

Daļa no MK noteikumu prasībām tiks atvieglotas tieši attiecībā uz mikrosabiedrību finanšu pārskatā atspoguļojamo informāciju, piemēram, plānots, ka mikrosabiedrībām tiks atļauts iepriekšējo gadu kļūdas labot un finanšu pārskatā atspoguļot tekošajā pārskata periodā, nevis labojot finanšu pārskata salīdzināmos rādītājus, tāpat plānots atļaut tām neuzskaitīt aplēstās saistību summas pret darbiniekiem par neizmantotām atvaļinājumu dienām pārskata gadā uz bilances datumu.

Tā kā MK noteikumu projektam jāiziet normatīvā akta pieņemšanas procedūra un jāstājās spēkā jau ar nākamā gada 1.janvāri, tiem ir jābūt  sagatavotiem ap šī gada rudeni. Sakarā ar to visi profesionālo organizāciju biedri ir aicināti aktīvi iesaistīties MK noteikumu izstrādē un priekšlikumu to uzlabošanai sniegšanā.