Pasaules grāmatvežu kongress 2014 un aktuālās tendences grāmatvedībā un revīzijā

Dr.oec. Andrejs Ponomarjovs,

LRGA prezidents,

LRGA Sertificēts profesionāls grāmatvedis

 

Mg.soc. Olga Molčanova,

LRGA valdes locekle,

Starptautiskā Sekretariāta vadītāja un Metodoloģijas komitejas vadītāja,

LRGA Sertificēta profesionāla grāmatvede

 

 

Raksts tika publicēts portālā ifinanses.lv.

 

2014.gada 10.-13.novembrī Romā, Itālijā norisinājās XIX Grāmatvežu Pasaules Kongress 2014 (World Congress of Accountants, WCOA), kurā piedalījušies ap 5 tūkstošiem atzīto grāmatvedības profesionāļu un grāmatvedības organizāciju un to apvienību, kā arī grāmatvedības nozares regulatori no visiem pasaules reģioniem.

 

 

 

 

Pirmais Pasaules Grāmatvežu kongress notika 1904.gadā Sentluisā, ASV. Grāmatvežu Pasaules Kongresu organizē Starptautiskā Grāmatvežu federācija (International Federation of Accountants, IFAC) ik pēc pieciem gadiem kopš 1977.gada un ik pēc četriem gadiem kopš 2002.gada. Pašlaik uzņemošā organizācija tiek mainīta ik pēc četriem gadiem, un katru reizi IFAC izvēlas citas valsts profesionālo grāmatvežu organizāciju. XIX Kongresa rīkošana tika uzticēta IFAC biedram – Itālijas profesionālai grāmatvežu organizācijai Consiglio Nazionale dei Dottori Commercialisti e degli Esperti Contabili (CNDCEC). No Latvijas šajā Kongresā ir piedalījušies Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (asociācija ir IFAC asociētais biedrs) pārstāvji – LRGA prezidents Andrejs Ponomarjovs un LRGA valdes locekle, Starptautiskā Sekretariāta vadītāja un Metodoloģijas komitejas vadītāja Olga Molčanova, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (asociācija ir IFAC biedrs) valdes locekle Lolita Čapkeviča un Latvijas Republikas Finanšu ministrijas pārstāves – Dace Šodnaka un Ilze Palmbaha.

 

 

 

Šogad Grāmatvežu Pasaules kongresa galvenā tēma bija „2020.gada redzējums: mācoties no pagātnes, veidot nākotni”. Šis pasākums sniedza grāmatvedības un revīzijas speciālistiem iespēju paust savu viedokli par aktuālajiem jautājumiem un tendencēm profesijā. Grāmatvedības profesionāļiem no visas pasaules bija iespēja apspriest svarīgas iniciatīvas, tostarp, Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) konverģenci, IFAC Profesionālo grāmatvežu Ētikas kodeksu, pēckrīzes regulējumu, IT-tehnoloģiju attīstību, IFAC Starptautisko izglītības standartu, kā arī citas svarīgās tēmas.

 

 

Kongresa laikā plaši tika diskutēts par vienotu augstas kvalitātes starptautisku grāmatvedības standartu pielietošanu, jo tas veicina finanšu pārskatu salīdzināmību pasaules mērogā, kas atbilst plašas sabiedrības interesēm. Tika pārrunāta arī SFPS pārņemšana dažādās valstīs un praktiskie izaicinājumi, kuri rodas, pielietojot vienotus grāmatvedības standartus globālajā kontekstā.

 

 

Kongresa darbs norisinājās par sekojošām aktuālajām tēmām:

 

• Starptautiskais finanšu pārskatu standarts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (International Financial Reporting Standard for Small and Medium-sized Entities – IFRS for SMEs)

Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir iespēja sagatavot savus finanšu pārskatus pēc starptautiski atzītiem grāmatvedības principiem, taču vienkāršotā veidā. SFPS MVU ir patstāvīgs standarts, kura apjoms ir apmēram desmitā daļa no pilna Starptautisko finanšu pārskatu standartu apjoma. Vairāk nekā 80 valstis pieņēma vai plāno pieņemt SFPS MVU. Standarts ir pārtulkots 26 valodās, un kopš tā izdošanas 2009.gadā to izmanto vairāki uzņēmumi dažādās pasaules valstīs. Kongresa laikā tika apspriestas priekšrocības un grūtības, ar kurām nākas saskarties, pārņemot un pielietojot SFPS MVU, kā arī galvenie iemesli, kādēļ dažās jurisdikcijās tiek izmantotas citas metodes vai standarti.

 

• Integrētā ziņošana (Integrated Reporting)

Tā ir viena no aktuālakajām tēmām, kura tiek plaši apspriesta pēdējo gadu laikā. Integrētā ziņošana ir saikne starp uzņēmuma stratēģiju, pārvaldību, finanšu rezultātiem un sociālo, apkārtējo un ekonomisko vidi, kurā šis uzņēmums darbojas. Tā ir integrēta uzņēmuma darbības rezultātu atspoguļošana, ņemot verā gan finanšu, gan nefinanšu informāciju, jo sniedz ieskatu uzņēmuma uzņēmējdarbības modelī – kā tiek veidota uzņēmuma vērtība īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā uzņēmuma ārējo vidi. Šīs jomas speciālisti diskutēja par jaunām vadlīnijām, to īpašībām un pielietošanu.

 

• Publiskā sektora grāmatvedība un virzība uz uzkrājumu grāmatvedību

Pasaules ekonomiskā krīze parādīja to, cik svarīgs ir valsts un publiskā sektora uzņēmumu fiskālais stāvoklis globālajā ekonomikā. Uzkrājumu principa grāmatvedības standarti uzlabotu pārredzamību un atbildību, tomēr daudzās valstīs joprojām izmanto naudas plūsmas metodi, kura nesniedz pilnīgu priekšstatu par valdības fiskālo „veselību”. Kongresa laikā tika pārrunātas priekšrocības, pārejot uz uzkrājumu principa grāmatvedības standartiem publiskajā sektorā, kā arī problēmas, ar kurām saskarās šo standartu pieņemšanā un pielietošanā.

 

• Jaunā Eiropas Savienības Grāmatvedības direktīva

Jaunā grāmatvedības direktīva 2013/34/ES, kura stājās spēkā 2013.gada 20.jūlijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs jāpārņem līdz 2015.gada 20.jūlijam. Tika diskutēts par šīs prasības izpildes aktuālām problēmām, kā arī tas, vai jaunā grāmatvedības sistēma kalpos ieinteresēto personu vajadzībām pēc korporatīvas informācijas.

 

• Jauns Revidentu ziņojums

Atbildot uz investoru, regulatoru, valsts iestāžu un citu ieinteresēto personu vēlmēm attiecībā uz revīzijas lielāku pārskatāmību, Starptautiskā Revīzijas un Apliecinājuma Standartu Padome (International Auditing and Assurance Standards Board, IAASB) un ASV Publisko uzņēmumu revīzijas uzraudzības padome (Public Company Accounting Oversight Board, PCAOB) apsver revidentu ziņojuma jaunu saturu. Kongresa laikā tika apspriestas izmaiņas pašreizējā revidentu ziņojuma formātā un saturā, ieguvumi no uzlabojumiem, izmaiņu īstenošanas plāni, kā arī sabiedrības reakcija vairāku konsultāciju laikā.

 

• Revīzijas kvalitāte, revīzijas komitejas

Lai gan galvenā atbildība, lai veiktu kvalitatīvu revīziju gulstas uz revidentiem, revīzijas kvalitāte vislabāk tiek panākta vidē, kurā ir atbalsts no citiem dalībniekiem finanšu pārskatu sagatavošanas un izmantošanas ķēdē. Revīzijas komitejai ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu aizsardzību ieinteresētajām personām. Tās loma mainās visā pasaulē, bet daudzās jurisdikcijās revīzijas komiteja ir starpnieks starp direktoru padomi, iekšējiem revidentiem un ārējiem revidentiem, un tā ir svarīga daļa no uzņēmuma pārvaldības un iekšējas kontroles sistēmas. Kongresa laikā speciālisti dalījās pieredzē par revīzijas komiteju lomu un darbības efektivitāti savās jurisdikcijās, kā arī ar to, kādas problēmas un priekšrocības viņi redz jaunajā modelī.

 

• Korupcijas un krāpšanas apkarošana

Ikdienā grāmatveži saskaras ar sarežģītām situācijām, kurās viņiem jāpieņemt ētiski lēmumi. Tajā pašā laikā grāmatvežiem ir jāsadarbojas ar valstiskām organizācijām un jāziņo par korupcijas vai krāpšanas gadījumiem. Kongresa laikā speciālisti apsprieda iespējas, kā panākt līdzsvaru starp konfidencialitāti un juridisko atbildību, ņemot vēra sabiedrības intereses un gaidas. Papildus tam, tika pārrunāts nepieciešamais atbalsts grāmatvežiem, kas palīdzētu viņiem rīkoties pareizi.

 

• Ētikas kodekss

IFAC Starptautiskās Ētikas Standartu Padomes izdotais Ētikas kodekss nosaka profesionālo grāmatvežu lomas un atbildības. Tas ir piemērojams visiem IFAC atzītas profesionālās organizāciju profesionālajiem grāmatvežiem un revidentiem neatkarīgi no tā, vai viņi strādā sektorā, kurā viņi darbojas. Kongresa laikā profesionāļi apsprieda grūtības, kuras rodas IFAC biedriem – profesionālajām organizācijām, ieviešot ētikas kodeksa prasības, it īpaši to IFAC atzīto profesionālo organizāciju biedriem, kuri nodarbināti mazos un vidējā lieluma uzņēmumos, kā arī biedriem – profesionālajiem grāmatvežiem, kuri ir nodarbināti privātā sektorā. Papilus tam, tika apspriestas gaidāmās izmaiņas un to ieviešana, kā arī nākotnes perspektīvas efektīvākai ētikas kodeksa ieviešanai.

 

• IFAC Starptautiskie izglītības standarti (International Education Standards (IESs))

Grāmatvedības pakalpojumu kvalitāte lielākoties ir atkarīga no profesionālā grāmatveža spējām, izglītības un zināšanām, lai gan noteikumi un kārtība attiecībā uz izglītību un kvalifikāciju katrā jurisdikcijā atšķiras. Kongresa laikā tika secināts, ka IFAC starptautisko izglītības standartu izmantošana kalpo par galveno kritēriju grāmatvežu izglītojošā, akadēmiskā un profesionālā kvalifikācijas atzīšanas procesā visās IFAC dalīborganizācijās.

 

• Jauno starptautisko izglītības standartu pārņemšana

Starptautiskā Grāmatvedības izglītības standartu padome (The International Accounting Education Standards Board (IAESB)) ir izstrādājusi jaunus starptautiskos izglītības standartus. Kongresa laikā speciālisti apsprieda to ar kādām priekšrocībām un grūtībām nāksies saskarties IFAC biedriem – profesionālajām organizācijām, pārņemot šos jaunos standartus.