VID nodokļu maksātāju reitings

02.01.2024.

Kā informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID), no 28.12.2023. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā ir iespēja iepazīties ar uzņēmuma nodokļu maksātāja reitingu, kuru veido šādas sešas nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju kopas:

1) reģistrācijas dati;

2) deklarāciju un pārskatu savlaicīga iesniegšana;

3) nodokļu samaksa;

4) sodi;

5) darba samaksas novērtējums;

6) informācija, kas var liecināt par pārkāpumiem.

Iepazīstoties ar VID nodokļu maksātāju reitingu, tika konstatēti šādi problēmjautājumi saistībā ar darba samaksas novērtējumu:

• uzņēmumos, kuros darbinieki ir nodarbināti nepilnu laiku, mēneša vidējā darbinieku darba samaksa tiek salīdzināta ar mēneša vidējo darba samaksu valstī, neņemot vērā nostrādātas stundas. Kaut gan nepilna laikā strādājošo darbinieku stundas likme var būt virs vidējās nozarē, taču tas VID aprēķinā netiek atspoguļots;
• aprēķinot uzņēmuma mēneša vidējo darbinieku darba samaksu, kopējā bruto darba alga tika dalīta ar strādājošo skaitu, ieskaitot darbinieku, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā.

Pēc Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas aicinājuma paust viedokļus par jauno VID nodokļu maksātāju reitingu, LRGA ir saņēmusi no saviem biedriem komentārus par konstatētām neatbilstībām, uzlabojumiem, kas ir nepieciešami reitinga sistēmai un tajā izmantotiem rādītājiem, kā arī to, vai piemērotie reitingi uzņēmējiem (gan lielajiem, gan vidējiem un mazajiem/mikro) šķiet atbilstoši.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija izsaka pateicību tiem LRGA biedriem, kuri ir nosūtījuši savus komentārus.

Labdien!

 

Mans viedoklis ir šāds:

 

1) Nevar savstarpēji salīdzināt mēneša vidējo darbinieku darba samaksu uzņēmuma, kurā darbinieki ir nodarbināti nepilnu laiku, ar mēneša vidējo darba samaksu privātajā sektorā valstī, neņemot vērā darbinieku nostrādātas stundas – tādā veidā tiek izkropļots šis rādītājs un uzņēmums iegūst B reitingu, kaut gan, pārrēķinot uz nostrādātām stundām, darba algas stundas likme uzņēmumā ir krietni lielāka nekā minimālā stundas likme valstī vai vidējā nozarē.

 

VID apraksta: “B līmeņa uzņēmums var būt biznesa partneris, bet vērts rūpīgāk izvērtēt sadarbības nosacījumus” – vai tiešām šādu apšaubāmu VID aprēķinu dēļ uzņēmums, kurš laicīgi deklarē un samaksā visus nodokļus, nav nodokļu parādu, ir pelnījis būt izvērtētam?

 

2) Salīdzinājumam izmanto mēneša vidējo darba samaksu privātajā sektorā valstī pēc CSP datiem – statistiku sagatavo un iesniedz ne jau visi uzņēmumi, bet atlasītie respondenti – vai šādu statistiku iesniedz mikro / mazie uzņēmumi? Procentuāli, cik liels ir respondentu loks pret visiem uzņēmumiem? Cik korekti ir iesniegtie dati? Vai šādus datus var attiecināt uz pilnīgi visiem uzņēmumiem? Kāpēc VID neizmanto datus, kurus uzņēmumi katru mēnesi iesniedz VID EDS Darba devēja ziņojumā gan par bruto algām, gan par nostrādātām stundām? Pat katra darbinieka profesijas kods ir pieejams! Korektus aprēķinus un salīdzinājumus ir iespējams veikt ar VID pieejamiem datiem.

 

3) Darba samaksu veido vairākas sastāvdaļas – darba alga, prēmijas, piemaksas, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu, atlaišanas pabalsti, utt. Dažas no šīm sastāvdaļām var krietni ietekmēt vidējo darba samaksu privātajā sektorā valstī, piemēram, vienreizējas prēmijas, atlaišanas pabalsti vairāku mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu – vai šie faktori kaut kādā veidā tiek ņemti vērā, kad vidējā darba samaksa privātajā sektorā valstī tiek salīdzināta ar konkrētā uzņēmuma mēneša vidējo darba algu?

 

Manuprāt, ja VID prezentē šo uzņēmumu reitingu kā tādu, kuru varēs izmantot sadarbības partneri un plaša sabiedrība, tad rādītājiem jābūt korekti aprēķinātiem, un precīza informācija ir VID rīcībā.

 

03.01.2024.

Reitinga ir daudz vājas vietas –

 

1) Novērtējumu skala, kuras sadalītā tikai 3 daļas – 1/3, 2/3 un 3/3 – iepriekš reitinga bija procentu novērtējums un solis krietni mazāk. Faktiski no riska novērtēšanas pieejas vajag lai būtu skala ar 5 soliem – labi, gandrīz labi, vidējas, gandrīz vidējs, slikts.

 

2) Otra nodaļa. Kur ir aprakstīts bilance ir divas rindas nosaukumi, kuras neatbilst terminoloģijai, kura ir izmantota ekonomikas, audita, grāmatvežu un finanšu jomā.

 

Pirmā rinda “Saistības summa, EUR” -  nav saprotams vai tas ir debitoru / aktīvu, vai kreditoru/pasīvā saistības. Pēc pārbaudes izrādījās, ka tas ir īstermiņa kreditoru kopsumma.

 

Otrā rinda “Īstermiņa aizdevumu summa, EUR” – vispār nav saprotams, jo aizdevumu summa ir ietverta kreditoru sastāvā? Atšifrēt kas slēpjas aiz šī rindas nosaukumu ne izdevās.

 

03.01.2024.

Labdien!

 

Nelieliem vai maziem uzņēmumiem, kuros pat ir valstī vidējas algas, bet kāds  strādā nepilnu darba laiku ar mazu slodzi, jo tas ir papildus darbs (vai jeb kāds cits iemesls, skolnieks, pensionārs, uzņēmuma līgums, valdes un padomes locekļi, mājsaimniece pāris stundas nedēļā piepelnās, darbinieks atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā), sabojā reitingu par vismaz vienu kārtu. Kad reitingi būs publiskoti, ārējais lietotājs nevarēs objektīvi izvērtēt uzņēmuma reitinga atbilstību.

 

VIDam EDSā ir atskaite par stundas likmju atbilstību minimālajai algai un amata algai nozarē, no tādas atskaites arī var veidot reitingu par algām.

 

03.01.2024.

Labdien,

 

Atsaucoties uz LRGA lūgumu paust savu viedokli par jauno uzņēmumu reitingu sistēmu gribu teikt sekojošo.

 

Uzskatu, ka jaunā uzņēmumu nodokļu maksātāja reitinga sistēma ir ļoti nepārdomāta un derīga tikai lielajiem uzņēmumiem. Uzsvars pēc būtības tiek likts tikai uz algu līmeni.

 

Mazajiem uzņēmumiem viss var būt ideāli, bet līdz ko ir mazs apgrozījums, nepilna slodze un tml. rādītāji, tad darba samaksa automātiski tiek uzskatīta par riska faktoru un uzņēmums jau tiek “ierindots” aplokšņu algu maksātājos.

 

“Sarkanie rādītāji ir kritiski un steidzami jāuzlabo”

 

Ja viena īpašnieka uzņēmums papildus savam pamatdarbam nodarbojas ar privāto biznesu, ar apgrozījumu aptuveni 1000-1500 EUR mēnesī , tam veltot pāris dienas nedēļā , tas mēnesī nevar samaksāt arī minimālo algu, nemaz nerunājot par vidējo valstī. Bet tas nenozīmē, ka tas ir esošs vai potenciāls krāpnieks.

 

Kārtējo reizi valsts pierāda to , ka tiek darīts viss, lai mazā uzņēmējdarbība iznīktu. Nevar salīdzināt un analizēt vienus un tos pašus rādītājus uzņēmumam ar 1000 EUR apgrozījumu, un uzņēmumam ar 100 000 EUR vai 500 000 EUR apgrozījumu mēnesī.

 

03.01.2024.

Pilnīgi piekritu!!! Absurds – nav izdevīgi pieņemt darbā studentus un tt.

 

03.01.2024.

Labdien!

 

Jaunā reitingu sistēma darba samaksas sadaļā neatspoguļo reālo situāciju uzņēmumā:

 

1. Netiek ņemts vērā nepilna laika strādājošo nostrādāto stundu skaits
2. Darbiniekiem tiek aprēķinātas A lapas, tās arī nav 100% darba samaksa
3. Ir darbinieki, kuriem ir B slimības lapas un arī šajos gadījumos tas ietekmē konkrētā darbinieka aprēķināto darba samaksu

 

Nav pieļaujama vienkārša pieeja šādos aprēķinos, izdalot bruto darba samaksu ar darbinieku skaitu.

 

Pie darba samaksas novērtējuma nav korekti salīdzināt datus ar reģiona vidējo darba samaksu gan mazos, gan lielos uzņēmumos. Piemēram, valdes loceklis mazā uzņēmumā būs daudz mazāk apmaksāts nekā lielā uzņēmumā.

 

03.01.2024.

Labdien,

 

Kopš ieviesti reitingi, EDS ātrdarbība ir pamatīgi ietekmēta – ilgu laiku jāgaida, pārslēdzoties starp sadaļām. Tas kavē ikdienas darbu veikšanas procesu.

 

Kā arī jāpiebilst, ka šī sadaļa ik pa laikam pazūd no EDS.

 

04.01.2024.

Labdien

 

Reitingus jau papētīju – jo strādāju ar 3 uzņēmumiem. Lielākā problēma manuprāt, ka tiem ir ļoti maza gradācijas pakāpe: ļoti labi , vidēji, ļoti slikti! Turklāt tie ir uz virspusējiem rādītājiem balstīti,  un noteikti nevar tikt izmantoti nopietnas analīzes vajadzībām.

 

Konkrēti:

1) Pilnīgi piekrītu par nekorektiem vidējās algas aprēķiniem, neņemot vērā nostrādāto stundu skaitu, kā arī neņemot vērā valdes locekļu atalgojumus, kas dažādu iemeslu dēļ var būt zemāks var nozarē noteikto (piemēram holdinga uzņēmumā valdes loceklis saņem lielāko atalgojuma daļu  citā saistītā uzņēmumā)

 

2) Otrs komentārs – gada laikā viena ar nokavējumu iesniegta atskaite samazina reitingu nodokļu maksāšanas disciplīnā no ļoti labi uz vidēji? Tas ir nopietni? Pieņemu, ka tieši tāpat arī strādā nodokļu nomaksas reitings. Viens neliels kavējums un Tu esi zemākā līgā. Pat bankas uz nav tik striktas par procentu maksājumu kavējumiem.

 

04.01.2024.

Labdien!

 

Vēlētos paust  savu viedokli par VID nodokļu maksātāju reitinga novērtēšanas kritērijiem.

 

Problēma jau ilglaicīgi ir ar darba samaksas novērtējumu.

 

Esmu maza grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmuma īpašniece, gada apgrozījums līdz 25 000 eiro, darbinieku skaits 1. Apkalpoju nelielu skaitu mazus uzņēmumus.

Esmu īpašniece vēl citā uzņēmumā.

 

Konkrēti šajā uzņēmumā alga nekad nebūs  tāda, kāda ir noteikta vidējā darba samaksa valstī, jo mēneša apgrozījums nav tik liels. Ja rēķinam , ka minimālā alga 2023. gadā bija 620 eiro, tad man, kā mazam uzņēmējam minimālaji algai (ar VSAIE) jānopelna 766.62 eiro, vēl papildus ir citas izmaksas, biroja īre, transporta izmakas, Octa, KASKO, stāvvietas, auto nodoklis, grāmatvedības programmas licence, licences maksa, auto nodoklis, apdrošināšanas maksājumi utml.

 

Pie darba samaksas novērtējuma uzņēmumam ir Sarkana atzīme, uzskatu, ka šāds vērtējums ir nekorekts, jo netiek ņemts vērā, ka uzņēmuma īpašnieks, kurš ir arī vienīgais darbinieks:

- saņem atalgojumu citā uzņēmumā (kurš atkal ir ar Sarkano atzīmi, jo nav liels apgrozījums)
- īpašnieks  papildus saņem dividendes (tiek nomaksāts IIN 20% vai UIN 25% nodoklis)
- uzņēmums ir ar mazu apgrozījumu.

 

Ieteikums:
- Darba algas izvērtējumam, saskaitīt kopā visu ienākumus pie visiem darba devējiem, tai skaitā arī aprēķinātās dividendes.
- Neuzspiest visiem būt par lieliem un milzīgiem uzņēmumiem, jo daudzi to nemaz nevēlas, ir daudz apsvērumu darboties savos privātajos mazajos uzņēmumos un tam nav nekāda sakara ar to, kā  mazāk samaksāt nodokļus valstij. (diemzēl joprojām VID darbinieki telefoniski atļaujas pārmest un nekorekti izteikties par mazajiem uzņēmējiem).

 

Esmu vienmēr godprātīgi un savlaicīgi maksājusi nodokļus. 2023. gadā esmu nodokļos  samaksājusi  9 000 eiro, uzskatu, par necienīgu izturēšanos pret mazajiem uzņēmējiem, jo arī no mums ir valstij pienesums.

 

04.01.2024.

Labdien,

 

Man ir tipisks gadījums. Mazs-mazs uzņēmums ar apgrozījumu ~13’000 EUR/gadā. Vienīga Īpašniece ar 5 (!!!) maziem bērniem. Viņai bruto alga no 300 EUR (vasarā -20-30 darba stundas mēnesī) līdz 900 EUR (ziemā- 60-80 darba stundas mēnesī). Viņa pat nevar strādāt uz pilno slodzi !!! Grāmatvedība minimāla- nav PVN maksātājs, visi darījumi notiek internet-portālā caur banku. Grāmatvedību viņai kārto uzņemta grāmatvede ar bruto algu 35 EUR/mēn (3 darba stundas mēnesī). Visas normas par stundas likmēm izpildās. Visi algas nodokļi vienmēr samaksāti pilnībā un pirms termiņa (parasti 2.-3.datumā).

 

Firmai VID piešķira Nodokļu maksātāja reitingu B, jo vidēja darba alga uz 2 cilvēkiem 377 EUR/mēn (Vidējā darba samaksa mēnesī nepārsniedz 25% no mēneša vidējās darba samaksas privātajā sektorā valstī (CSP dati par 2023. gada otro ceturksni).

 

Bet tai Īpašniecei nekad nebūs savadāk, kamēr bērni neizaugs. Viņa vienmēr būs pie vainas.

 

Kāda variet būt izēja??? Kāpēc VID ir tik nežēlīgs???

 

04.01.2024.

Mans viedoklis par VID nodokļu maksātāju reitingu:

 

1) Ierosinu reitingā iekļaut šādu rādītāju – “Darbinieku lietu skaits pret uzņēmumu tiesā / darbinieku skaits uzņēmumā”; jo augstāks šis rādītājs, jo zemākam ir jābūt vērtējumam; turklāt lietas iznākumam nav nozīmes, jo maz ticams, ka darbinieks nepamatoti ierosinās lietu tiesā;

 

2) Domāju, ka paaugstinātu minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu sistēmas ieviešana veicina ēnu ekonomikas līmeņa paaugstināšanos – tas liek uzņēmējiem „ņemt ēnā” savus darbiniekus pārmērīgā nodokļu sloga dēļ; tas ir neizdevīgi arī pašiem strādājošajiem, kuri spiesti strādāt „ēnā” oficiālā stāža un sociālo uzkrājumu pensijām zaudēšanas dēļ; tomēr ir daudz darbinieku, kuri dažādu iemeslu dēļ vēlas strādāt nepilnu darba laiku, un proporcionāls šo iemaksu samazinājums gan samazinātu nodokļu slogu darba devējiem, gan apmierinātu darba ņēmēju intereses; uzskatu, ka augstāk minētais ļaus objektīvāk formulēt reitingu;

 

3) Droši vien būtu jāveido atsevišķi reitingi lieliem, vidējiem un maziem uzņēmumiem;

 

4) Iespējams, ir vērts veidot arī nozares reitingus.

 

04.01.2024.

Labdien!

 

Attiecībā uz reitingiem, ko VIDs sagatavo, man ir vairākas pārdomas.

 

1) Domāju, ka lielai daļai nodokļu maksātāju reitingu uz B pazemina tieši darba samaksas atbilstība vidējai mēnešalgai. Ja vismaz tuvākajā laikā aprēķins paliek tāds, kā ir šobrīd, tad no VID puses (iespējams – ar CSP līdzdalību) nepieciešams detalizēts skaidrojums, cik liela datu kopa ietekmē vidējo mēnešalgu, pret kuru katra uzņēmuma dati tiek pielīdzināti; kā vispār tas aprēķins tiek veikts utt.; jo datus par darba samaksas apmēru CSP nesniedz visi uzņēmumi, lai gan noteikti uzņēmumu atlase pārskatu sniegšanai CSP nodrošina to, ka dati ir precīzi.

 

Dažāda lieluma uzņēmumiem ir arī dažāda apmēra darba samaksa līdz ar to varbūt vajag sīkāk diferencēt uzņēmumus pēc lieluma un tad tos līdzināt savā starpā. Manā skatījumā nesakārtots ir jautājums arī par nozari, kurā uzņēmums darbojas. Ja uzņēmumam ir vairākas nozares, saprotu, ka tiek ņemta vērā pamatnozare (turklāt pamatnozare tiek noteikta pēc iepriekšējā gada apgrozījuma), bet var būt arī vairākas būtiskas papildnozares un darbinieki var strādāt vairākās uzņēmuma pārstāvētajās nozarēs, bet reitinga aprēķinā visu līdzina pret pamatnozari. Aprēķins pēc vidējām stundas likmēm sadalījumā pa profesijām tomēr būtu taisnīgāks. Vai arī ja paliek aprēķins pēc vidējās mēnešalgas, tad jāņem vērā gan pamatnozare, gan papildnozare, gan struktūrvienību (jo darbinieki ļoti iespējams strādā struktūrvienībās, kas atrodas citā reģionā nekā uzņēmuma juridiskā adrese) izvietojums pa reģioniem, gan uzņēmuma lielums.

 

2) Pēc EDS redzamā reitingu principā nosaka atskaišu iesniegšanas disciplīna un algas apmērs. Ja netiek analizēti ne bilances, ne peļņas vai zaudējumu aprēķina informācija, tad nav skaidrs, kāpēc reitingā netiek ietverta jebkura persona, kas veic saimniecisko darbību. Jo atskaišu iesniegšanas disciplīnu un darba samaksas apmēru redz par jebkuru personu, kas ir darba devējs. Vai arī, ja reiz reitings aptver tikai tos, kam ir gada pārskati, varbūt ir nozīme reitingā vērtēt to, vai ilgstoši nav negatīvs pašu kapitāls?

 

Ar šāda veida publiskiem vērtējumiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai neradītu netaisnīguma sajūtu godprātīgajiem uzņēmējiem. Tāpēc visiem reitingā ietvertajiem rādītājiem jābūt rūpīgi izsvērtiem un detalizēti izskaidrotiem. Tiem, kas nav godprātīgi, arī reitinga vērtējums būs vienaldzīgs.

 

05.01.2024.

Labdien,

 

Pievienoju savus komentārus par VID vērtējumu sistēmas izveidi, komentējot 5) darba samaksas novērtējumu, jo to izskatījām, tāpēc, ka likās savādi noteiktie vērtējumi.

 

Vēstule-pretenzija tika uzrakstīta arī VID, jo liekas savādi, ka VID, kam jābūt tik precīzam visās norādēs, tik neprecīzi aprēķina un vērtē darba samaksu, kas būtībā Latvijā ir vissāpīgākais jautājums.

 

Sanāk, darba samaksa netiek pareizi izvērtēts un godīgam uzņēmumam tiek pielikta zīme, ka varbūt tiek saņemta aplokšņu nauda.

 

Pretenzija par jauno nodokļu maksātāju reitingu

 

Izskatot jaunizveidoto nodokļu maksātāju reitingu un iemeslu kādēļ uzņēmumam netiek piešķirts reitings A, jo pie sadaļas Darba samaksas vērtējums ir sarkans rādītājs, jutāmies pārsteigti par dotā reitinga izstrādes precizitāti.

 

Uzņēmuma vidējā alga aprēķināta ņemot visus esošos darbiniekus, kas saņem algotus ienākumus un sadalot uz kopējiem darba ienākumiem.

 

Pamatojoties uz to vidējā darbinieka alga ir zemāka par statistikas privātā sektora vidējo algu, kas liek domāt par aplokšņu algu riskiem.

 

Mūsu gadījumā no darbā esošiem darbiniekiem pilna slodze it tikai divām personām, bet divas personas strādā samazinātu darba laiku un algas noteiktas vienai personai – stundas likme, kas ir 14 EUR/ stunda, otrai personai – darba nedēļā ir 4 darba dienas, t.i. 32 stundas nedēļā, trešā persona ir apkopēja, kas strādā 6 stundas nedēļā un arī ir iekļauta kopējā vidējās algas aprēķinā uz cilvēku.

 

Saliekot pilnas slodzes ienākumus sanāk, ka aprēķināmie ienākumi, kas jādala ar cilvēku skaitu ir divas reizes lielāki un līdz ar to vidējā alga uz personu ir stipri augstāka.

 

Lai korekti vērtētu datus par Darba samaksu un tie tiešām būtu reāli, jāņem vērā stundas likme, kas arī redzams VID iesniedzamās ikmēneša atskaitēs.

 

Papildus ieteikums: Sabiedrību dalībnieki, kas saņem algotus ienākumus, būtu jāizslēdz no kopējā saraksta vērtējuma un jāskatās cik kopā nodokļus samaksā dotā Sabiedrība, jo dotā brīdī veidojas savāds vērtējums Sabiedrība, kur dalībnieks maksā lielus nodokļus par dividenžu izmaksu un saņem vidēju algu ir ielikts grupā B, bet Sabiedrība, kam nav darbinieki – ielikta grupā A.

 

Ja tomēr vērtējumam ir tikai informatīvs raksturs kā to raksta VID un nekas netiks mainīts pie algu aprēķina, tad lūgums noņemt doto reitingu, t.i. tas nav nepieciešams.

 

05.01.2024.

Labdien!

 

Manuprāt, darba samaksas novērtējums netiek korekti atspoguļots.

 

Pilnībā piekrītu asociācijas viedoklim, ka uzņēmumos, kuros darbinieki ir nodarbināti nepilnu laiku, mēneša vidējā darbinieku darba samaksa tiek salīdzināta ar mēneša vidējo darba samaksu valstī, neņemot vērā nostrādātas stundas. Kaut gan nepilna laikā strādājošo darbinieku stundas likme var būt virs vidējās nozarē, taču tas VID aprēķinā netiek atspoguļots.

 

Paldies par iniciatīvu!

 

05.01.2024.

Labdien,

 

Jā vēlējos piekrist, kad darba samaksas novērtējums ir nekorekts. Jo ir darbinieki kas strādā uz stundām nepilnu darba laiku. Tas ir obligāti jāmaina.

 

Kā arī es domāju, kad reitingi ir jādala pēc uzņēmuma lieluma. Nevar mikro sabiedrību attiecināt uz lielo uzņēmumu, ir jābūt citi kritēriji.

 

Tāpat kas attiecas uz vidējo darba algu samaksu pēc EDSā pieejamās informācijas, ar norādi, kad uzņēmums nenodrošina atalgojumu 80% no reģiona. Mazais uzņēmums, nevar nomaksāt tādas algas kā minēts sadaļā par vidējiem algas tarifiem. Arī šajā sadaļā ir vajadzīgi citi kritēriji. Ir obligāti  jāskatās cik liels uzņēmums (mazs vai liels). Vai uzņēmumā ir maz darbinieku vai daudz, kas veic zināmu darbu piem., mēbeļu ražotājs kur ražošana notiek pēc individuāla pasūtījuma vai kas ražo produkciju uz līnijas.

 

Domāju, kad šo jautājumu arī vajadzētu pārskatīt, nevar būt tādas pašas prasības kā ir lielam uzņēmumam un mikro. Valstī taču ir vajadzīgi arī mazie uzņēmumi. Tad vajadzētu viņiem nākt pretī.

 

08.01.2024.